Ertholmene
Ertholmene (dāņu: Ertholmene) ir neliels Dānijai piederīgs salu un klinšainu atsegumu arhipelāgs Baltijas jūrā. Arhipelāga lielākā sala ir Kristianse (dāņu: Christiansø), kuras vārdu nereti attiecina uz visu arhipelāgu.[1] Ertholmene atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu. Apdzīvotas divas salas: Kristianse, Frederikse,[1] kurās kopā 2024. gadā dzīvoja 91 iedzīvotājs.[2] Arhipelāga nosaukums atvasināts no dāņu valodas vārdu salikuma "zirņu salas", kas tam piešķirts salu nelielā izmēra dēļ. To kopējā platība ir 39 hektāri.
| Ertholmene | |
|---|---|
 Osta starp Kristianses un Frederikses salu | |
  Ertholmene  Ertholmene | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Baltijas jūra |
| Koordinātas | 55°19′12″N 15°11′16″E / 55.32000°N 15.18778°EKoordinātas: 55°19′12″N 15°11′16″E / 55.32000°N 15.18778°E |
| Platība | 0.39 km² |
| Augstākais kalns | 22 m |
| Administrācija | |
 Dānija | |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 91 (2024) |
| Blīvums | 233,33/km² |
| Pamatiedzīvotāji | dāņi |
 Ertholmene Vikikrātuvē | |
Salas labot šo sadaļu
Ertholmenes arhipelāgu veido 3 galvenās salas: Kristianse, Frederikse un Gresholma, kā arī vairākas mazākas šēras un klinšaini atsegumi. Apdzīvotās salas — Kristianse un Frederikse — ir pieejamas tūristiem, taču pārējās salas pieejamas vien ar īpašām atļaujām.[3]
- Kristianse, kas nodēvēta Dānijas karaļa Kristiāna V vārdā, ir lielākā arhipelāga sala, kas aizņem 22,3 hektārus. Tajā atrodas galvenie apskates objekti, tostarp, Kristianses baznīca un Kristianses bāka. Kristiansē atrodas Ertholmenes augstākais paugurs — Mellebakens, kas sasniedz 22 m virs jūras līmeņa.
- Frederikse (dāņu: Frederiksø), kas nodēvēta Dānijas karaļa Frederika IV vārdā, ir 4 hektārus liela sala uz rietumiem no Kristianses. Abas salas savieno 30 metrus garš izgriežamais gājēju tilts. Jūras šaurums starp Frederiksi un Kristiansi veido labi pasargātu dabīgo ostu. Frederiksē atrodas Kristianses muzejs, kas aizņem telpas Mazajā tornī (dāņu: Lille Tårn).
- Gresholma (dāņu: Græsholm) ir 11 hektārus plaša sala, kas atrodas 250 metrus uz ziemeļrietumiem no Frederikses. Sala nav apdzīvota un kalpo kā putnu rezervāts. To apdzīvo parastā pūkpīle, garknābja gaura, kaijas, tievknābja kaira un lielais alks.[4] Savulaik Ertholmenē atrodamās kairu un alku kolonijas bija vienīgās Dānijā,[4] taču pēdējās desmitgadēs skaitliski mazākas kolonijas ir izveidojušās arī Bornholmā.[5][6]
- Esterkera (dāņu: Østerskær) ir šēra 300 metrus uz austrumiem no Kristianses. Tajā atrodas Dānijas galējais austrumu punkts, kur koordinātas ir 15° 11' 55" A.g.
- Tata (dāņu: Tat) ir šēra 1,1 km uz ziemeļrietumiem no Kristianses un Frederikses. 100 m garā un 75 m platā sala atrodas vairāku mazāku šēru ieskāvumā. Tajā atrodas bāka un tā funkcionē kā putnu rezervāts. Tatā mājo vairums Ertholmenē mītošās pelēko roņu populācijas. Nereti vairāki simti roņu var būt novērojami atpūšamies Tatas salā.[7]
Vēsture labot šo sadaļu
Viduslaikos Bornholmas zvejnieki Ertholmenes arhipelāgu izmantoja kā īslaicīgu patvērumu nelabvēlīgos laikapstākļos. Pirmā pastāvīgi apdzīvotā vieta izveidojās 17. gadsimtā Dānijas un Zviedrijas savstarpējo konfliktu rezultātā, kad 1684. gadā Dānijas flotes vajadzībām Kristianses un Frederikses salā uzcēla cietoksni, kas darbojās līdz 1855. gadam. Visaugstāko iedzīvotāju skaitu cietoksnis sasniedza Lielgaballaivu kara laikā, 1810. gadā, kad tajā mita 829 iedzīvotāji.
Pārvalde labot šo sadaļu
Kopš 1855. gada Ertholmenes infrastruktūru vairs neizmanto militārām vajadzībām, taču tā vēl aizvien atrodas Dānijas Aizsardzības ministrijas pārvaldībā, kas nodarbina 25 līdz 30 darbiniekus civilās infrastruktūras, muzeja un vēsturisko celtņu uzturēšanai.[8] Ertholmenes kultūrainavu un vidi aizsargā likums, un piekļuve neapdzīvotajām salām ir ierobežota.[3]
Ertholmene ir vienīgā neinkorporētā teritorija Dānijā. Administratīvi Ertholmene nepieder nevienai pašvaldībai vai reģionam. Salas ir valsts īpašums, ko pārvalda Dānijas Aizsardzības ministrijas iecelts vietvaldis, kurš izpilda pašvaldībai līdzīgas funkcijas.[8]
Saimniecība labot šo sadaļu
Ertholmenes saimniecība gandrīz pilnībā balstās tūrisma un viesmīlības nozarē, ko nodrošina ap 45 000 tūristu ik gadu. Vairākums tūristu to apmeklē vienas dienas braucienos, vasaras mēnešos ierodoties no Bornholmas.[8] Kaut arī vēsturiski galvenais iztikas avots arhipelāga iedzīvotājiem bija zvejniecība, mūsdienās salās komerciālu zvejnieku nav.[9]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Jens Riis Jørgensen. «Ertholmene». Den Store Danske. Gyldendal, 2016. gada 7. decembrī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Dānijas salās 2024. gada 1. janvārī». StatBank Denmark. Dānijas Statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 12. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 «Bekendtgørelse om fredning af øgruppen Ertholmene og omliggende søterritorium». retsinformation.dk. 1984. gada 20. novembrī. Skatīts: 2023. gada 8. martā.
- ↑ 4,0 4,1 «Ertholmene». Dānijas Ornitoloģijas biedrība. Skatīts: 2023. gada 9. martā.
- ↑ «Hammeren og Slotslyngen». Dānijas Ornitoloģijas biedrība. Skatīts: 2023. gada 9. martā.
- ↑ «De "danske pingviner" kan nu spottes i Nordjylland». TV2 Nord. 2021. gada 30. janvārī. Skatīts: 2023. gada 9. martā.
- ↑ «Ertholmene». Miljøstyrelsen, Dānijas Vides ministrija. Skatīts: 2023. gada 9. martā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «Christiansø Administration». fmn.dk. Skatīts: 2023. gada 8. martā.
- ↑ «Den sidste fisker på Christiansø er flyttet». Fiskeritidende. 2014. gada 7. februārī. Skatīts: 2023. gada 8. martā.