Erlangera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness. Tas atrodas tuvu Mēness ziemeļpolam. Krāteris nodēvēts par godu amerikāņu fiziologam Džozefam Erlangeram, kurš 1944. gadā ieguva Nobela prēmiju. Krāteris ir īpašs ar to, ka tā iekšpuse atrodas gandrīz patstāvīgā tumsā, tajā reti iespīd Saule. Noēnojuma dēļ, krātera iekšpusē ir ļoti zema temperatūra. Tādēļ šeit, iespējams, atrodas gaistošas vielas, kuras uz Mēness virsmu nonākušas, nokrītot komētām[2]. 2009. gada 21. augustā Erlangera krātera iekšpusi pētīja vienlaikus divi kosmiskie aparāti — LRO un Chandrayaan-1. Chandrayaan-1 raidīja radara signālus, kurus pēc to atstarošanās no Mēness virsmas uztvēra gan LRO, gan Chandrayaan-1. Eksperiments ilga 4 minūtes, iegūtie dati tiek analizēti.

Erlangena krāteris
Saule izgaismo tikai krātera malas. Fotogrāfēts no LRO.
Atrodas uz Mēness
Koordinātas 86°56′N 28°37′E / 86.94°N 28.62°E / 86.94; 28.62Koordinātas: 86°56′N 28°37′E / 86.94°N 28.62°E / 86.94; 28.62
Diametrs 10,94 km[1]
Eponīms Džozefs Erlangers

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Erlanger
  2. «Lunar boreal halo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. augustā. Skatīts: 2009. gada 25. novembrī.