Erihs Eliskazess (vācu: Erich Gottlieb Eliskases; 1913. gada 15. februāris, Insbruka1997. gada 2. februāris, Kordova) bija austriešu izcelsmes Argentīnas starptautiskais lielmeistars šahā (1952).

Erihs Eliskazess
Erich Gottlieb Eliskases
Personīgā informācija
Dzimis 1913. gada 15. februārī
Valsts karogs: Austroungārija Insbruka, Austroungārija (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1997. gada 2. februārī (83 gadi)
Valsts karogs: Argentīna Kordova (Argentīna), Argentīna
Pilsonība Karogs: Austrija Austrija
Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Argentīna Argentīna
Nodarbošanās šahists

Biogrāfija labot šo sadaļu

1929. gadā uzvarējis Austrijas šaha čempionātā. Sasniedzis labus rezultātus starptautiskajos šaha turnīros. 1937. gadā bijis trešais Hastingsas (Anglija) starptautiskajā šaha turnīrā.[1] 1938. gadā uzvarējis Nordveikas starptautiskajā šaha turnīrā.[2] 1938. gadā pēc Austrijas iekļaušanas Trešā reiha sastāvā kļuvis par Vācijas šahistu. Divas reizes (1938, 1939) uzvarējis Vācijas šaha čempionātos.

Vairākkārt piedalījies Pasaules šaha olimpiādēs, kurās 3 reizes (1930, 1933-1935) pārstāvējis Austriju, 1 reizi (1939) - Vāciju, bet 4 reizes (1952, 1958-1960, 1964) - Argentīnu. Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (1939), sudraba (1952) un bronzas (1958) medaļas, bet individuālajā vērtējumā zelta (1935) medaļu;[3] 1936. gadā neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē pārstāvējis Austriju.[4] Pēc 1939. gada Pasaules šaha olimpiādes Buenosairesā nolēmis neatgriezties Eiropā, bet palicis uz dzīvi Argentīna un kļuvis par šīs valsts pilsoni.

1952. gadā izcīnījis tiesības piedalīties Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā, kur palicis 10. vietā.[5] Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Eliskazesam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1952. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Labus rezultātus uzrādījis mačos ar sava laika spēcīgākajiem šahistiem. Trīs reizes uzvarējis Rūdolfu Špīlmanu (1932. gadā - 5½:4½, 1936. gadā - 5½:4½, 1937. gadā - 6:4), bet 1939. gadā bijis pārāks par Jefimu Bogoļubovu ar 11½:8½.[6]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu