Eiropas Savienības paplašināšanās

Eiropas Savienības paplašināšanās ir notikusi septiņas reizes. Sākotnēji Eiropas Savienībā bija 6 dalībvalstis, bet 2013. gadā to skaits palielinājās līdz 28 dalībvalstīm.

ES teritorijas izmaiņas no 1957. gada līdz 2020. gadam
  Eiropas Kopiena, no 1993. gada Eiropas Savienība

Vislielākā paplašināšanās notika 2004. gada 1. maijā, kad Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija. 2007. gada 1. janvārī Eiropas Savienība paplašinājās sesto reizi, kad tajā iestājās Rumānija un Bulgārija, bet 2013. gada 1. jūlijā Horvātija. Pašlaik notiek sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ar Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Ziemeļmaķedonijas valdībām.

2023. gada 14. decembrī Eiropas Savienības valstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas arī ar Ukrainas un Moldovas valdībām.[1]

ES paplašināšanās vēsture labot šo sadaļu

Nosaukums Galvaspilsēta Dalība Iedzīvotāju skaits[2] Platība (km2)
  Beļģija Brisele Dibinātājvalsts &000000001116160000000011 161 600 &000000000003052800000030 528
  Francija Parīze &000000006563320000000065 633 200 &0000000000640679000000640 679
  Itālija Roma &000000005968520000000059 685 200 &0000000000301338000000301 338
  Luksemburga Luksemburga &0000000000537000000000537 000 &00000000000025860000002 586
  Nīderlande Amsterdama &000000001677960000000016 779 600 &000000000004154300000041 543
  Vācija Berlīne &000000008052370000000080 523 700 &0000000000357021000000357 021
  Apvienotā Karaliste Londona 1973. gada 1. janvāris — 2020. gada 31. janvāris &000000006373010000000063 730 100 &0000000000243610000000243 610
  Dānija Kopenhāgena 1973. gada 1. janvāris &00000000056026000000005 602 600 &000000000004307500000043 075
  Īrija Dublina &00000000045911000000004 591 100 &000000000007027300000070 273
  Grieķija Atēnas 1981. gada 1. janvāris &000000001106250000000011 062 500 &0000000000131990000000131 990
  Portugāle Lisabona 1986. gada 1. janvāris &000000001048730000000010 487 300 &000000000009239000000092 390
  Spānija Madride &000000004670430000000046 704 300 &0000000000504030000000504 030
  Austrija Vīne 1995. gada 1. janvāris &00000000084519000000008 451 900 &000000000008385500000083 855
  Somija Helsinki &00000000054267000000005 426 700 &0000000000338424000000338 424
  Zviedrija Stokholma &00000000095559000000009 555 900 &0000000000449964000000449 964
  Čehija Prāga 2004. gada 1. maijs &000000001051610000000010 516 100 &000000000007886600000078 866
  Igaunija Tallina &00000000013248000000001 324 800 &000000000004522700000045 227
  Kipra Nikosija &0000000000865900000000865 900 &00000000000092510000009 251
  Latvija Rīga &00000000020238000000002 023 800 &000000000006458900000064 589
  Lietuva Viļņa &00000000029719000000002 971 900 &000000000006520000000065 200
  Malta Valleta &0000000000421400000000421 400 &0000000000000316000000316
  Polija Varšava &000000003853330000000038 533 300 &0000000000312685000000312 685
  Slovākija Bratislava &00000000054108000000005 410 800 &000000000004903500000049 035
  Slovēnija Ļubļana &00000000020588000000002 058 800 &000000000002027300000020 273
  Ungārija Budapešta &00000000099088000000009 908 800 &000000000009303000000093 030
  Bulgārija Sofija 2007. gada 1. janvāris &00000000072846000000007 284 600 &0000000000110994000000110 994
  Rumānija Bukareste &000000002005750000000020 057 500 &0000000000238391000000238 391
  Horvātija Zagreba 2013. gada 1. jūlijs &00000000042621000000004 262 100 &000000000005659400000056 594

Eiropas Savienību[3] dibināja sešās dalībvalstis: Francija, Rietumvācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, noslēdzot 1957. gadā Romas līgumu. Eiropas Savienība tika izveidota, lai apvienotu kontroli pār galvenokārt galvenajām stratēģiskajām nozarēm un pēc Otrā pasaules kara starp dalībvalstīm neizceltos karš.

Pirmā paplašināšanās notika 1973. gadā, kad Eiropas Savienībai pievienojās Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija. Apvienotā Karaliste iestājās galvenokārt politisku apsvērumu vadīta, savukārt Īrija un Dānija tamdēļ, ka tās bija ekonomiski atkarīgas no Apvienotās Karalistes. Otrā paplašināšanās notika 1981. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Grieķija. Šī iestāšanās bija īpaša ar to, ka starp Grieķiju un pārējām dalībvalstīm bija būtiskas ekonomiskās atšķirības.

Trešā paplašināšanās notika 1986. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Spānija un Portugāle. Šīs paplašināšanās dēļ Eiropas Savienība pieņēma lēmumu sniegt ievērojamu atbalstu sociāli un ekonomiski atpalikušajiem reģioniem. Ceturtā paplašināšanās notika 1995. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Zviedrija, Somija un Austrija. Šīs valstis jau bija cieši integrējušās Eiropas Savienības tirgū, tamdēļ tas lielas problēmas nesagādāja.

Piektā paplašināšanās notika 2004. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Latvija, Lietuva, Igaunija, Malta, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Kipra. Šī bija lielākā no visām paplašināšanās kartām. Sestā paplašināšanās notika 2007. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Rumānija un Bulgārija, bet septītā paplašināšanās notika 2013. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Horvātija.

 
  Dalībvalstis (2023)
  Kandidātvalstis, ar kurām atvērtas sarunas: Albānija, Melnkalne, Serbija, Ziemeļmaķedonija
  Potenciālās kandidātvalstis: Kosova
  Kandidātvalstis, ar kurām sarunas pārtrauktas: Turcija

Turpmākās perspektīvas labot šo sadaļu

Kopš 2012. gada notiek iestāšanās sarunas ar Melnkalnes, kopš 2014. gada ar Serbijas valdību, 2022. gada jūlijā ES sāka iestāšanās sarunas ar Albānijas un Ziemeļmaķedonijas valdībām. 2016. gadā Bosnijas un Hercegovinas valdība iesniedza pieteikumu dalībai ES, bet Serbu Republikas pretestības dēļ tai nepiešķīra kandidātvalsts statusu līdz 2022. gada decembrim.

2022. gadā arī Ukrainas, Moldovas, Gruzijas un Kosovas valdības iesniedza pieteikumu dalībai ES. 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai,[4] bet 13. decembrī Bosnijai un Hercegovinai. 2022. gada 23. jūnijā ES dalībvalstu līderi Briselē vienojās par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai.[5] 2022. gada 13. decembrī Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās piešķirt Bosnijai un Hercegovinai bloka kandidātvalsts statusu.[6]

2023. gada 8. novembrī Eiropas Komisija pieņēma 2023. gada paplašināšanās dokumentu kopumu par 10 valstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Turcijas, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas) progresu ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Eiropas Komisija ieteica uzsākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos ES, savukārt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu varētu notikt, tiklīdz valsts būs sasniegusi atbilstošu progresu. Gruzijai rekomendēja piešķirt kandidātvalsts statusu.[7] 2023. gada 14. decembrī Eiropas Savienības valstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai. Ar Bosniju un Hercegovinu solīja iestāšanās sarunas uzsākt 2024. gada martā.[1]

Pārtrauktās iestāšanās sarunas labot šo sadaļu

2013. gadā pārtrauca iestāšanās sarunas ar Islandes valdību.[8] 2022. gadā atlika 2005. gadā sāktās iestāšanās sarunas ar Turcijas valdību.

Potenciālā kandidātvalsts labot šo sadaļu

Kā potenciālā kandidātvalsts, kurai ir solīts uzsākt sarunas par iestāšanos pēc zināmu nosacījumu izpildes, ir Kosova.[9]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Eiropas Savienības valstu līderi vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu lsm.lv 2023. gada 14. decembrī
  2. Council Decision of 10 December 2013 ([1] Arhivēts 2014. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē.).
  3. Sākotnēji līdz 1993. gadam Eiropas Savienību sauca par Eiropas Kopienu
  4. Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā
  5. Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā
  6. Diplomāti: Eiropas Savienība piekrīt Bosnijai piešķirt kandidātvalsts statusu lsm.lv 2022. gada 13. decembrī
  7. Eiropas Komisija iesaka uzsākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu par iestāšanos Eiropas Savienībā lsm.lv 2023. gada 8. novembrī
  8. pēc 2013. gada parlamenta velēšanām jaunā Islandes valdība 2013. gada jūnijā pieņēma lēmumu par iestāšanās sarunu apturēšanu (skat. Iceland's EU bid is over, commission told)
  9. Eiropas Komisija - Paplašināšanās - Valstis Arhivēts 2013. gada 21. decembrī, Wayback Machine vietnē. atjaunināts 2013. gada 1. jūlijā