Edvards I (angļu: Edward I; dzimis 1239. gada 17. jūnijā, miris 1307. gada 7. jūlijā), dēvēts arī par Garkāji (angļu: the Longshanks) vai Skotu Veseri (latīņu: Malleus Scotorum), bija Anglijas karalis no Plantagenetu dinastijas, kurš valdīja no 1272. līdz 1307. gadam.

Edvards I
Edward I
Anglijas karalis
Amatā
1272. gada 16. novembris — 1307. gada 7. jūlijs (kronēts 1274. gada 19. augustā)
Priekštecis Henrijs III
Pēctecis Edvards II

Dzimšanas dati 1239. gada 17. jūnijā
Vestminsteras pils, Londona, Anglija
(Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1307. gada 7. jūlijā (68 gadu vecumā)
Burgbaisendsa (Burgh by Sands), Anglija
(Kambrija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Vestminsteras abatija, Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dinastija Plantagenetu dinastija
Tēvs Henrijs III
Māte Provansas Eleonora
Dzīvesbiedrs(-e) Kastīlijas Eleonora (1254-1290)
Francijas Margarita (1299-1307)
Bērni 19 bērni, to skaitā Akras Džoana, Edvards II
Reliģija katolisms
Edvarda, Anglijas karaļa ģerbonis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Edvards bija Henrija III vecākais dēls. Tēva valdīšanas laikā piedalījās sazvērestībās pret karali. Vēlāk tomēr pārgāja tēva pusē un piedalījās muižnieku sacelšanās apspiešanā. No 1270. līdz 1274. gadam piedalījās Astotajā Krusta karā, karoja Svētajā zemē. Atceļā Edvardu sasniedza ziņa par karaļa nāvi un pēc atgriešanās 1274. gadā viņš tika kronēts par jauno karali.

Kāpjot tronī pieņēma vārdu "Edvards I", kaut arī pirms viņa Anglijā bija bijuši trīs citi karaļi ar šādu vārdu, jo uzskatīja, ka vienota Anglijas Karaliste sākusies tikai ar Normandiešu dinastiju. Daudz nodarbojās ar valsts likumu kodificēšanu un unificēšanu. Centralizēja valsti, sāka regulāri sasaukt parlamentu.

No 1276. līdz 1283. gadam Edvards I iekaroja Velsu. Tās pilnīgai pakļaušanai tika uzbūvēti daudzi cietokšņi un pilsētas, Velsā tika ievesti angļu zemnieki. 1290. gadā padzina no valsts visus ebrejus.

Pēc Skotijas karalienes Margaritas nāves viņš par skotu karali iecēla Džonu I Baliolu un neveiksmīgi centās pakļaut Skotiju, iegūstot iesauku "Skotu Veseris" (Hammer of the Scots). Viljama Vollesa vadītā sacelšanās izjauca Edvarda I plānus un, kaut arī viņam galu galā 1298. gada Vollesu izdevās sakaut, Skotijas tronī kāpa Roberts I Brūss, kuram pēc Edvarda I nāves izdevās padzīt angļus no Skotijas.

Edvards I mira kārtējā karagājiena uz Skotiju laikā 1307. gadā, atstājot mantiniekam Eduardam II valsti finansiālajās un politiskajās problēmās.

Edvarda I tituli labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Marc Morris. A Great and Terrible King: Edward I and the Forging of Britain. London: Hutchinson, 2008. ISBN 978-0-09-179684-6.
  • Michael Prestwich. Edward I. London: Methuen, 1988, updated edition Yale University Press, 1997. ISBN 0-300-07209-0
  • Thomas B. Costain. The Three Edwards. Popular Library, 1958, 1962, ISBN 0-445-08513-4
  • The Times Kings & Queens of The British Isles, by Thomas Cussans (page 84, 86, 87) ISBN 0-0071-4195-5

Ārējās saites labot šo sadaļu

Plantagenetu dinastijas valdnieks  
Priekštecis:
Henrijs III
Anglijas karalis
1272.-1307.
Pēctecis:
Edvards II