Edvīns Bietags (dzimis 1908. gada 28. februārī Rūjienā, miris 1983. gada 29. septembrī Jūrmalā) bija Latvijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Eiropas un seškārtējs Latvijas meistars (1930, 1931, 1934, 1935, 1938, 1940).

Edvīns Bietags
Personas dati
Dzimis 1908. gada 28. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rūjiena, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1983. gada 29. septembrī (75 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids cīņas sports
Disciplīna grieķu-romiešu cīņa
Bijušie treneri Rūdolfs Ronis
Jānis Polis[1]
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1936)
Medaļas 1 sudrabs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1908. gadā Rūjienā. Viņa pirmais sporta veids bija futbols, bet, mācoties Rūjienas valsts vidusskolā, viņš iepazinās ar nākamo desmitcīņnieku Jāni Dimzu un pievērsās vieglatlētikai.

Ap 1923. gadu Rūjienas apkārtnē robežsardzē dienējušais Rūdolfs Ronis nodibināja sporta biedrības "Krauze" Rūjienas nodaļu un aicināja zēnus nodarboties ar cīņas sportu. Arī Edvīns Bietags iestājās biedrībā un sāka trenēties grieķu-romiešu cīņā. 1924. gadā viņš sāka piedalīties sacensībās un gadu vēlāk kļuva par Ziemeļlatvijas meistaru. Tomēr pirmie starti sacensībās Rīgā panākumus nedeva, arī 1928. gada olimpiskajām spēlēm kvalificēties neizdevās. 1929. gadā E. Bietagu iesauca kara dienestā, 1930. gadā viņš pirmo reizi uzvarēja Latvijas meistarsacīkstēs grieķu-romiešu cīņā.

1934. gadā Bietags kļuva par Latvijas meistaru pussmagajā svarā, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ uz Eiropas meistarsacīkstēm Romā Latvija sūtīja tikai vienu cīkstoni — smagsvaru Albertu Zvejnieku. Tomēr Bietags aizņēmās naudu un kļuva par otro Latvijas izlases dalībnieku. Viņš uzvarēja vairākus pazīstamus cīkstoņus un finālā cīnījās ar zviedru Akselu Kadjēru. Lai gan cīņa ritēja ļoti sīvi, cīņas beigās par uzvarētāju visi tiesneši atzina Latvijas sportistu.[2]

1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē pussmagā svara finālā Bietaga pretinieks, tāpat kā 1934. gada Eiropas meistarsacīkstēs, bija zviedrs Kadjērs. Vēlreiz pieveikt Kadjēru neizdevās, zviedrs guva uzvaru pēc punktiem un Bietags ieguva sudraba medaļu, kas ir Latvijas cīkstoņu visu laiku labākais panākums olimpiskajās spēlēs.[2] 1939. gada Eiropas meistarsacīkstēs E. Bietags palika 5. vietā.

Pēc Otrā pasaules kara Bietags pabeidza trenera kursus, taču okupācijas vara par treneri viņam neatļāva strādāt. Viņš veiksmīgi uzsāka darbību savā zemnieku saimniecībā, izveidoja siltumnīcas, audzēja lopus. Miris 1983. gadā 29. septembrī Jūrmalā.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 93. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  2. 2,0 2,1 «Edvīns Bietags». LatvijasSports.lv. Skatīts: 2019-09-04.
  3. Edvīns Bietags LatvijasSports.lv (2015)

Ārējās saites labot šo sadaļu