Eļbasani
Eļbasani (albāņu: Elbasani) ir pilsēta Albānijas centrālajā daļā, Škumbinas (Shkumbin) upes krastos. Albānijas trešā lielākā pilsēta, svarīgs rūpniecības centrs.
Eļbasani | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Elbasani | ||
| ||
Koordinātas: 41°06′N 20°04′E / 41.100°N 20.067°EKoordinātas: 41°06′N 20°04′E / 41.100°N 20.067°E | ||
Valsts | Albānija | |
Apgabals | Eļbasani apgabals | |
Rajons | Eļbasani rajons | |
Platība | ||
• Kopējā | 12,9 km2 | |
Augstums | 150 m | |
Iedzīvotāji (2011) | ||
• kopā | 78 703 | |
• vieta | 4 | |
• blīvums | 6 101/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Pasta indeksi | 300(1-6) | |
Tālruņu kods | 054 | |
Mājaslapa |
www | |
Eļbasani Vikikrātuvē |
Vēsture labot šo sadaļu
Romiešu laikā Eļbasanas vietā bija Masioskampas (Masio Scampa) pilsēta. III un IV gadsimtā tā bija pazīstama ar nosaukumu Hiskampa (Hiskampis). Pilsēta gāja bojā ostgotu un bulgāru uzbrukumos.
Mūsdienu pilsētas attīstība sākās 1467. gadā, kad osmaņu sultāns Mehmeds II šeit uzbūvēja pili.
Pēc Jaunturku revolūcijas 1909. gadā, Eļbasanā sanāca albāņu pārstāvju kongress, kurš apstiprināja Monastiras kongresa lēmumu par albāņu rakstības pāreju no arābu uz latīņu alfabētu. Starp 1915. un 1919. gadu Eļbasanu okupēja serbu, vēlāk bulgāru, tad austriešu un visbeidzot itāliešu karaspēks.
Albānijas karaļa Zogu I laikā Eļbasanā attīstījās alkoholisko dzērienu un tabakas rūpniecība.
Komunistiskās Albānijas laikā pilsēta vēl vairāk industrializējās. Negatīvas ekoloģiskās sekas radīja milzīgs, ar Ķīnas palīdzību 20. gadsimta 60. un 70. gados uzceltais metalurģiskais kombināts.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eļbasani.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)