Dzibo (ķīniešu: 淄博, piņjiņs: Zībó), ir prefektūras līmeņa municipalitāte Šaņdunas provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces vidienē uz dienvidiem no Huanhe. Robežojas rietumos ar provinces galvaspilsētu Dzjiņaņu, ziemeļos — ar Biņdžou un Dunjinu, austrumos — ar Veifanu, bet dienvidos — ar Liņji un Taiaņu.

Dzibo
淄博
prefektūras līmeņa pilsēta
Dzibo
Dzibo (Ķīna)
Dzibo
Dzibo
Dzibo (Šaņduna)
Dzibo
Dzibo
Koordinātas: 36°47′N 118°03′E / 36.783°N 118.050°E / 36.783; 118.050Koordinātas: 36°47′N 118°03′E / 36.783°N 118.050°E / 36.783; 118.050
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Šaņduna
Rajoni; apriņķi
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 5 965 km2
 • pilsēta 2 989 km2
Iedzīvotāji (2020)[1]
 • prefektūras līmeņa pilsēta 4 704 138
 • vieta 38
 • blīvums 759,5/km²
 • urbānā teritorija 3 129 228
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa www.zibo.gov.cn
Dzibo Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Dzibo apkārtnē ir atrastas triju galveno Ķīnas neolīta kultūru — Beisjiņas, Daveņkou un Lunšaņas — relikvijas. Dzibo piepilsēta Liņdzi, tolaik — Incju (營丘, Yíngqiū) bijusi senās Cji valsts (1046.—221. p.m.ē.) galvaspilsēta un savā ziedu laikā bijusi Ķīnas lielākā pilsēta. Haņu un Tanu dinastiju laikā Dzibo apkārtne bija viens no galvenajiem zīda piegādātājiem Zīda ceļam.

Mūsdienu pilsēta izveidota 1954. gadā, apvienojot Dzičuaņas un Bošaņas pilsētas, no kuru nosaukumu pirmajām zilbēm veidots Dzibo nosaukums.

Ekonomika labot šo sadaļu

Dzibo joprojām ir nozīmīgs zīda audzēšanas un tekstilrūpniecības centrs. Attīstīta kalnrūpniecība (iegūst akmeņogles, dzelzs rūdu, boksītus, keramikas mālu). Galvenās rūpniecības nozares ir keramika, naftas pārstrāde, farmācija, metalurģija un mašīnbūve. Nozīmīgs iekšzemes tūrisma galamērķis.

2000. gadu sākumā Dzibo bija starp 20 pasaules straujāk augošajām pilsētām IKP pieauguma ziņā.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu