Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus. Šī jaunā materiāla ieviešana bieži vien sakrita ar citām izmaiņām aizvēsturiskajās sabiedrībās, piemēram, jaunu lauksaimniecības tehniku, reliģisko uzskatu un mākslas stilu rašanos.
Dzelzs laikmeta ilgums labot šo sadaļu
Dzelzs laikmets ir pēdējais lielais aizvēstures periods, tā nozīme atšķiras atkarībā no reģiona. Dzelzs laikmets sekoja pēc vara laikmeta un bronzas laikmeta, kurš savukārt sekoja tūlīt pēc kādas no akmens laikmeta stadijām.
Dzelzs laikmets Eiropā aizsākās ap 700. g. p.m.ē. Savukārt šī laikmeta beigas virkne vēsturnieku saista ar periodu starp 27. gadu un 68. g. p.m.ē. — laika posmu, kad Romas impērijā plaši izplatījās izglītība un radikāli izmainījās sabiedrības dzīves kvalitāte. Šāds atskaites punkts gan uzskatāms par visai nosacītu. To varētu interpretēt tā, ka, piemēram, reģioni, kurus romiešu karaspēks nekad nav iekarojis - Skandināvija, Vācijas centrālā un ziemeļu daļa, Lielbritānijas ziemeļu daļa, Baltija tolaik tā arī joprojām dzīvo dzelzs laikmetā.
Dzelzs laikmeta tehnoloģija labot šo sadaļu
Kas attiecas uz dzelzs laikmeta tehnoloģisko pusi, tad jāatzīmē, ka dzelzij, salīdzinājumā ar bronzu, bija virkne būtisku priekšrocību. Dzelzs rūda daudz plašāk nekā vara vai alvas rūda bija izplatīta daudzos Eiropas reģionos. Tādēļ, pārejot no bronzas uz dzelzs pielietošanu, ievērojami samazinājās transporta izmaksas.
Lai iegūtu bronzu, bija jāsakausē varš ar alvu. Toties dzelzi varēja iegūt tieši no rūdas, neveicot nekādus sakausējumus. Rezultātā arī metalurģiskais process stipri vienkāršojās. Tomēr dzelzs tehnoloģijai bija arī savi trūkumi. Dzelzs, salīdzinājumā ar varu, alvu un to sakausējumu - bronzu, daudz grūtāk padevās apstrādei. Dzelzs laikmeta sākumā un vēl ilgi tā gaitā kausēšanas krāsnīs tā arī neizdevās iegūt pietiekami augstu temperatūru, lai no rūdas izdalītu dzelzi un bez lielas dažādu piemaisījumu devas. Tādēļ dzelzs rūda tika uzkarsēta, no tās mehāniskā veidā tika izlobīti dzelzs komponenti, kuri pēc tam vēlreiz tika uzkarsēti un "salipināti" lielākos gabalos, kurus varēja transportēt vai izmantot kalšanai — galīgas lietošanas priekšmetu izgatavošanai.
Ņemot vērā šīs dzelzs apstrādes grūtības, no dzelzs sākotnēji izgatavoja pārsvarā liela izmēra, smagus darbarīkus vai ieročus. Bronza, tāpat kā sudrabs vai zelts, saglabāja savu lomu dažādu dekoratīvu elementu vai ne pārāk intensīvi lietojamu instrumentu un darbarīku izgatavošanā.
Tiek uzskatīts, ka pirmie dzelzs tehnoloģiju varētu būt apguvuši heti vēl ilgi pirms dzelzs laikmeta plašākas izplatības — starp 2000. un 1500. g. p.m.ē. No viņiem šo tehnoloģiju drīz pārņēma pārējie Vidējo Austrumu un tai tuvākie Eiropas reģioni, galvenokārt Grieķija un Roma, kā arī virkne barbaru cilšu. Tomēr bija nepieciešami vairāki gadsimti, lai dzelzs tehnoloģija izplatītos pa visu Eiropas apdzīvoto daļu.
Dzelzs laikmeta periodi labot šo sadaļu
Halštates periods labot šo sadaļu
Halštates periods (1200.-400. g. p.m.ē.), tā nosaukts pēc pirmajiem dzelzs priekšmetu atradumiem pie Halštates (Hallstatt) pilsētiņas Austrijā, uz dienvidrietumiem no Vīnes. Līdzīgi priekšmeti tika atrasti arī citos Austrijas reģionos un Bavārijā. Dzelzs laikmeta Halštates periods raksturojas ar dzelzs apstrādes tehniku, kurā atrodami gan Centrālās Eiropas, gan Vidējo Austrumu meistariem raksturīgi paņēmieni.
Halštates atradumi liecina par prasmīgu dzelzs tehnoloģijas pielietošanu izgatavojot zobenus, dunčus, nažus, cirvjus, bruņas un pat dzelzs ornamentus, piemēram, uz zirglietu izstrādājumiem. Halštates sabiedrība izcēlās arī ar pārsteidzošu pārticību. Tiesa, tās pamatā bija ne tikai dzelzs tehnoloģija, bet arī sāls raktuves (kurās tika izmantoti dzelzs darbarīki), kas atradās tuvumā un, kuru izmantošana tirdzniecībā deva labus ienākumus.
Latēnas periods labot šo sadaļu
Latēnas periods (450.-50. g. p.m.ē.), nosaukts pēc apdzīvotas vietas La Téne Šveicē, kur atrasti metālizstrādājumi, izpildīti ļoti augstā profesionālā līmenī. Tai skaitā, meistarīgi apstrādāti, augstas kvalitātes kaujas ieroči (zobeni, dunči u.c.), kas, starp citu, atspoguļo ne tikai Dzelzs laikmeta tehnoloģijas augsto attīstības pakāpi, bet arī sabiedrības dzīves veidu. Latēnas kultūrai raksturīga ne tikai metālapstrādes tehnoloģija, bet arī prasmīgi uzbūvēti, stipri kalnu cietokšņi.
Daudzi vēsturnieki atzīmē, ka lielākie nopelni dzelzs laikmeta tehnoloģijas izstrādāšanā un noslīpēšanā ir ķeltiem. Arheoloģiskajos izrakumos, it īpaši Latēnā, atrasto priekšmetu apdare satur feniķiešu, etrusku, skitu un pašu Centrālās Eiropas līdzenumus apdzīvojošo tautu elementus.
Dzelzs laikmets Latvijā labot šo sadaļu
Latvijas teritorijā dzelzs laikmets ilga no 1. līdz 1200. gadam.