Dzelzavas muižas (vācu: Selsau) kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā. Pašlaik ēkā atrodas Dzelzavas pamatskola.

Agrākā Dzelzavas muižas kungu māja ar aptieku (1920-1925).
Dzelzavas muižas pagasta karte ar māju krieviskajiem nosaukumiem (no 1866. gada Šuberta kartes, papildināta ar dzelzceļu, iespiesta 1917. gada oktobrī).
Dzelzavas muižas (Selsau) pagasts Cesvaines draudzes novadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmās ziņas par muižu tagadējā Dzelzavā saglabājušās no 1594. gada, kad muižas īpašnieks bija Jēkabs no Vainekes (Jacob Wainecken) un muiža minēta kā Waineckemoise. 1600. gadā viņa dēls Johans Dzelzavas muižu (Schielschun) pārdeva Cesvaines pilskungam Vilhelmam Frīdriham Taubem. Zviedru Vidzemes laikā daļa no Dzelzavas muižas nokļuva Zviedrijas karaļa īpašumā un kopš tā laika tika dēvēta par "Kroņa muižu" (Kronenhof). 1679. gadā abas muižas par 7000 dālderu nopirka majors Oto Vilhelms Klots (Klodt).[1]

Lielā Ziemeļu kara laikā muiža 1724. gadā nokļuva Oto Reinholda Īgelštrēma (Igelström) īpašumā, 1765. gadā Oto Johana fon Tranzē (Transehe) īpašumā, kas 1767. gadā pabeidza jaunas muižas kungu mājas celtniecību baroka stilā. 18. gadsimta beigās ēka pārbūvēta. No 1868. gada muiža bija Kārļa Frīdriha fon Tranzē-Rozeneka (1841-1903) valdījumā, kas 1872. gadā uz muižas zemes uzcēla Dzelzavas pagastskolas ēku (tagadējā Padomā), kurā par skolotāju strādāja Doku Atis. Viņa brālis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vēsturnieks un ģenealogs. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal līdz 1908. gadam atjaunoja arhitekta V. Bokslafa vadībā. Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki ēku pameta un 1917.—1920. gadā pilī atradās pagasta administrācija.

Pēc 1920. gada zemes reformas Dzelzavas muižu ar Kroņa, Lobēnu un Sofijas pusmuižām sadalīja 100 vienībās (no tām 6 bijušās rentes mājas) ar 1428 ha.[2] Muižas kungu māja no 1920. līdz 1925. gadam daļēji piederēja Latvijas armijai, provizors Oto Leivers (Leiwer) šeit četrās telpās ierīkoja aptieku. 1926. gadā ēku pārņēma pagasta valde, kas tajā ierīkoja pagasta valdes kanceleju un tautas namu. 1940. gadā uz namu pārcēla Dzelzavas pamatskolu. Otrā pasaules kara laikā ēkā izvietojās Vācijas armijas daļas (1941-1944), pēc kara atkal Dzelzavas pamatskola.

2003. gadā ar Dzelzavas pagasta, Kultūrkapitāla fonda un Mirdzas Ēmkes līdzekļiem atjaunoja ēkas fasādes un ierīkoja ārējo apgaismojumu.

Muižas parks labot šo sadaļu

Ap muižas kompleksa centrālo laukumu simetriski izvietotas kalpotāju mājas, ko ieskauj 19. gadsimtā veidots muižas parks ar vietējo un svešzemju koku un krūmu sugu stādījumiem. Muižas parkā atrodas estrāde, kur vasaras mēnešos risinās Dzelzavas sabiedriskā dzīve. Muižas parkā arī atrodas arhitekta V. Vitanda piemineklis "Par Tēvu zemi kritušiem", kas atklāts 1939. gadā un atjaunots 1989. gadā Piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un cīņās pret bermontiešiem kritušajiem dzelzaviešiem.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, 1-2. sējumi, 236-238 lpp.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas IV. sējuma 6175 sleja. Rīgā, 1929.-1930.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Koordinātas: 57°00′1″N 26°26′1″E / 57.00028°N 26.43361°E / 57.00028; 26.43361