Dvietes pagasts
Dvietes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Pilskalnes, Bebrenes, Nīcgales un Līksnas pagastiem, kā arī Jēkabpils novada Rubenes un Dunavas pagastiem.
| Dvietes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Dviete |
| Kopējā platība:[1] | 118,4 km2 |
| • Sauszeme: | 115,1 km2 |
| • Ūdens: | 3,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 471 |
| Blīvums (2023): | 4,1 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1863. gadā |
 Dvietes pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Alkšņupīte, Daugava, Dviete, Ilūkste, Juzīne, Malnupiete, Puntouka, Viesīte.
Ezeri labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
19. gadsimtā Dvietes pagastā atradās Dvietes muiža (Dweeten) ar Janopoles pusmuižu (Jannopol), kurā atradās Kurzemes guberņas pēdējā tūka manufaktūra. 1864. gada uzcēla Dvietes katoļu baznīcas mūra ēku. Pirmā pasaules kara laikā cauri pagastam vairākus gadus gāja frontes līnija. Pēc 1920. gada agrārās reformas Dvietes muižu ar pusmuižām 2613 ha kopplatībā sadalīja 235 vienībās (jaunsaimniecībās). 1935. gadā Ilūkstes apriņķa Dvietes pagasta platība bija 106,5 km² un tajā dzīvoja 2296 iedzīvotāji.[4]
1945. gadā pagastā izveidoja Dvietes un Zariņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dvietes ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Ilūkstes (1949-1962) un Daugavpils (1962-2009) rajonos. 1954. gadā Dvietes ciemam pievienots likvidētais Zariņu pagasts, 1959. gadā - Bebrenes ciema kolhoza «Līga» teritorija. 1961. gadā Dvietes ciema kolhoza «Gaisma» teritorija pievienota Bebrenes ciemam, bet 1964. gadā daļa teritorijas pievienota Dunavas ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dvietes pagastu pievienoja Ilūkstes novadam. 2021. gada Ilūkstes novadu iekļāva Augšdaugavas novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas: Dviete (pagasta centrs), Glaudāni, Krapāniški, Munči, Perkuniški, Zarinki, Zvīdrāni.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Heinrihs Strods (1925—2012), vēsturnieks.
- Pauls Sukatnieks (1914–1989), selekcionārs.
- Jāzeps Rudzītis (1928–2008), folklorists un literatūrzinātnieks.
- Sigizmunds Timšāns (1931–2007), zinātnieks.
- Kazimirs Lapuška (1936–2013), astronoms.
- Sofija Samsone (1913–2005), gleznotāja.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
-
Dvietes katoļu baznīca -
Dvietes katoļu baznīca -
Piemiņas akmens -
Krucifikss un skola -
Dievmātes statuja
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 septembris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dvietes pagasts.- Vietne "Mana Dviete"
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |