Dubultu ģimnāzija
Dubultu ģimnāzija bija Jūrmalas ģimnāzija, kuru kā L. Bērziņa un F. Šmidhena privāto ģimnāziju 1909. gadā uzcēla Strēlnieku prospektā 32. Pēc Pirmā pasaules kara saglabājās vienīgi meiteņu ģimnāzijas ēka, kurā vēlāk darbojās Dubultu bibliotēka.
Vēsture labot šo sadaļu
1908. gada rudenī Dubultu luterāņu baznīcas draudzes mācītājs Jānis Opss sasauca vairākas vecāku un labvēļu sapulces, kurās sprieda par ģimnāzijas dibināšanu Jūrmalā. 1909. gada 15. februārī Dubultu gruntsīpašnieki nolēma dāvināt skolas vajadzībām trīs pūrvietas lielu meža gabalu. 19. februārī pie skolu kuratora Prutčenko ieradās četru vīru delegācija: mācītājs Jānis Opss, Frīdrihs Grosvalds, Ludis Bērziņš un viņa sievastēvs mācītājs Fricis Šmithens un iesniedza lūgumu atvērt Dubultos vīriešu un sieviešu ģimnāzijas. 25. aprīlī Šmithens dabūja uz sava vārda atļauju atvērt ģimnāziju (I šķiras skolu) zēniem un meitenēm. Ģimnāzijas ēku 1909. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta par saviem līdzekļiem uzcēla kokrūpnieka Jēkaba Putniņa meita Ella Opse. Būvdarbus veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu luterāņu baznīcas celtnieks Krišjānis Ķergalvis. 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku. Saskaņā ar skolas dibinātāju priekšlikumu, mācību apgabala valde ģimnāzijai apstiprināja kuratoriju šādā sastāvā: F. Šmithens, L. Bērziņš, mācītājs Opss, namīpašnieks K. Morbergs, advokāts Fr. Grosvalds, vecākais mežu revidents Beķers, Dubultu namīpašnieks P. Belte, namīpašnieks K. Ķergalvis, Dr. med. G. Reinhards, Grosvalda un Morberga kundzes, majorāta īpašnieks barons Firkss, pareizticīgo garīdznieks N. Šalfejevs un vēlākais notārs M. Čulkovs. Par meiteņu ģimnāzijas atbildīgo vadītāju kurātors apstiprināja L. Bērziņu, bet par kuratorijas priekšsēdētāju F. Šmithenu.
F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzija iekārtoja arī internātu, skolēnu skaits pirmajā (1909./1910.) mācību gadā bija 205, trešajā 353, bet vēlāk ap 450. Internātā skolēnu skaits pieauga līdz 162. Mācību programa šīm skolām bija līdzīga valdības ģimnāzijām, pie kam zēnu ģimnāzijā atbilda klasiskai ģimnāzijai. Pirmajam mācības gadam beidzoties, kurators Prutčenko izgādāja meiteņu ģimnāzijai pilnas valsts sieviešu ģimnāziju tiesības. Grūtāk veicās ar tiesību iegūšanu zēnu ģimnāzijai. Piešķīra tikai tā sauktās pustiesības, t.i. ģimnāzijas absolventi izglītības cenza ziņā tapa pielīdzināti valsts un pašvaldības ģimnāziju absolventiem. 1913. gadā gan ģimnāzijas vadība lūdza mācības apgabala kuratoram piešķirt ģimnāzijai pilnas tiesības. Jautājumu 1913. gada 28. augustā apsprieda kuratora padome kuratora Ščerbakova vadībā un nolēma lūgumu pagaidām noraidīt, bet turpmāk tuvāk iepazīties ar ģimnāzijas darbību. Uzturēt saimniecību deviņās ēkās uz deviņām pūrvietām zemes platības, cenšoties audzēkņiem(-ēm) dot visas iespējamās ērtības — tas prasīja prāvus izdevumus, ko nespēja segt ar skolēnu parastām iemaksām. Ēkās un iekārtā ieguldītais kapitāls gadu no gada bija ierēķināts kā parāds. 1914./1915. mācību gadā zēnu ģimnāzijai bija 28 000 rubļu parāds.
Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impērijas armijas vadība šeit nolēma izveidot apmēram 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas apšaudei. 1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību. 1915. gada 12. jūlijā armija sāka iznīcināt ēkas starp tagadējo Ogres un Amulas ielu. Tika nodedzināti arī visi Šmithena—Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. 1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību. 12. jūlijā krievu armija Jaundubultos sāka iznīcināt ēkas, nodedzināja arī visus ģimnāzijas pansionātus. Zēnu ģimnāziju Šmithens un L. Bērziņš 1918. gadā īslaicīgi atjaunoja Limbažos.[1]
1933. gadā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāziju pārcēla uz 1870. gadā celtās Dubultu kūrzāles telpām (arhitekts Johans Daniels Felsko), pēc Otrā pasaules kara pārdēvēja par Dubultu vidusskolu ar krievu mācību valodu, bet pēc Rīgas Jūrmalas pievienošanas Rīgai 1948. gadā to pārdēvēja par Rīgas 21. vidusskolu. 1968. gadā skolas ēku iznīcināja, lai atbrīvotu vietu Ļeņina piemineklim.
Ievērojami skolēni labot šo sadaļu
- Pāvils Mucenieks (1891-1940)
- Pēteris Krievs (1892-1919)
- Jānis Sudrabkalns (1894-1975), dzejnieks
- Pāvils Ozoliņš (1895-1988)
- Pauls Stradiņš (1896-1958), ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors
- Kārlis Niedra (1898-?)
- Rihards Rudzītis (1898-1960)
- Bruno Kalniņš (1899-1990)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Pašnovērtējuma ziņojums (2016) Arhivēts 2019. gada 24. novembrī, Wayback Machine vietnē.