Dublina

Dublina
Dublina;
	galvaspilsēta
Baile Átha Cliath, Dublin
; Karogs	; Ģerbonis
	Moto: 'An Obedient Citizenry Produces a Happy City'
	Dublina Dublina
	Koordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°WKoordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°W
Valsts	Īrija
Province	Lenstera
Grāfiste	Dublinas grāfiste
Platība
• galvaspilsēta	114,99 km2
Iedzīvotāji (2022)
• galvaspilsēta	592 713
• blīvums	4 588,3/km²
• aglomerācija	1 417 700
Laika josla	WET (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	IST (UTC+1)
Mājaslapa	www.dublincity.ie
	Dublina Vikikrātuvē

Dublina (angļu: Dublin ([ˈdʌblɨn]), īru: Baile Átha Cliath [blʲa:ˈklʲiəh])^[2] ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas Lensteras provincē, Dublinas grāfistē, Īrijas austrumu piekrastē pie Īrijas jūras Lifijas upes grīvā.

Vēsture labot šo sadaļu

Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis Ptolemajs mūsu ēras 140. gadā, kurš saucis to par Eblanu. Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988. gadu (pēc citiem datiem — 841. gadu). To nodibināja vikingi, kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu — An Dubh Linn (latviešu: melnais dīķis), no kā cēlies pilsētas nosaukums angliski, un ķeltu — Áth Cliath (latviešu: niedru brasls), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums.

Dāņi pamazām pievērsās kristietībai un 1028. gadā Dublinā tika iecelts pirmais bīskaps, drīz pēc tam tika uzcelta katedrāle.

11. gadsimta beigās apkārt Dublinai uzcēla akmens aizsardzības mūri. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu nopostīja, tā pamazām kļuva par nozīmīgāko pilsētu Īrijā un 11. gadsimta beigās tajā bija 4000 iedzīvotāju.

1169. gadā Dublinu ieņēma normāņi. Vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņēna lielu daļu no Īrijas un Dublina kļuva par Bristoles koloniju. Kopš tā laika Dublina kļuva par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20. gadsimtam. Līdz 17. gadsimta vidum Dublina bija tipiska angļu viduslaiku pilsēta.

Pēc 1649. gada, kad varu pilsētā ieguva Olivers Kromvels, tā sāka strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arī hugenotu masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanām Francijā. Nākamā gadsimta laikā Dublina kļuva par otro lielāko pilsētu Britu impērijā. Kad 1800. gadā Īrija tika pievienota Lielbritānijai un tika atlaists Īrijas parlaments (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinājās.

20. gadsimta sākumā Dublina bija pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā — t.s. Monto. Īrijas neatkarības karā (1919—1921) Dublinā notika sīvas ielu cīņas.

1921. gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļuva par tās galvaspilsētu.

Valdība labot šo sadaļu

Nacionālā valdība labot šo sadaļu

Īrijas Karalistes valdība savā laikā atradās Īrijas parlamenta ēkā, kur pašlaik atrodas Koledžgrīna.

Cilvēki labot šo sadaļu

Dublinā vai tās pievārtē dzimuši:

Bertijs Aherns (Bertie Ahern; 1951) — politiķis;
Džeimss Ašers (James Ussher; 1581—1656) — baznīcas darbinieks;
Brendens Beans (Brendan Behan/Breandán Ó Beacháin; 1923—1964) — dzejnieks;
Semjuels Bekets (Samuel Beckett; 1906—1989) — rakstnieks;
Frensiss Bēkons (Francis Bacon; 1909—1992) — gleznotājs;
Edmunds Bērks (Edmund Burke; 1729—1797) — valstsvīrs;
Bono (Bono; 1960) — mūziķis;
Demiens Dafs (Damien Duff; 1979) — futbolists;
Kens Dohertijs (Ken Doherty; 1969) — snūkera spēlētājs;
Rodijs Doils (Roddy Doyle; 1958) — rakstnieks;
Džeimss Džoiss (James Joyce; 1882—1941) — rakstnieks;
Džordžs Plantagenets (George Plantagenet, 1st Duke of Clarence; 1449—1478) — augstmanis;
Kolins Ferels (Colin Farrell; 1976) — kinoaktieris;
Džons Fīlds (John Field; 1782—1837) — komponists;
Bobs Geldofs (Bob Geldof; 1951) — mūziķis;
Maikls Gembons (Michael Gambon; 1940) — kinoaktieris;
Brendans Glīsons (Brendan Gleeson; 1955) — kinoaktieris;
Artūrs Grifits (Arthur Griffith; 1872—1922) — politiķis;
Viljams Rovans Hamiltons (William Rowan Hamilton; 1805—1865) — matemātiķis un fiziķis;
Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats; 1865—1939) — dzejnieks;
Šons O'Keisijs (Sean O'Casey; 1880—1964) — dramaturgs;
Pets Kokss (Pat Cox; 1952) — politiķis;
Šineida O'Konora (Sinéad O’Connor; 1966—2023) — mūziķe;
Braiens Makfedens (Brian McFadden; 1980) — mūziķis;
Airisa Mērdoka (Iris Murdoch; 1919—1999) — rakstniece;
Patriks Pīrss (Patrick Pearse; 1879—1916) — dzejnieks, revolucionārs;
Džonatans Rīss—Maijers (Jonathan Rhys—Meyers; 1977) — aktieris;
Stīvens Roše (Stephen Roche; 1959) — riteņbraucējs;
Džons Sendžs (John Millington Synge; 1871—1909) — dramaturgs;
Čārlzs Stenfords (Charles Villiers Stanford; 1852—1924) — komponists;
Brems Stokers (Bram Stoker; 1847—1912) — rakstnieks;
Džonatans Svifts (Jonathan Swift; 1667—1745) — rakstnieks;
Džims Šeridans (Jim Sheridan; 1949) — kinorežisors;
Džordžs Bernards Šovs (George Bernard Shaw; 1856—1950) — dramaturgs;
Oskars Vailds (Oscar Wilde; 1854—1900) — rakstnieks.