Dreiliņa muiža
Dreiliņa muiža (vācu: Dreilingshof) jeb Krēmeru Dreiliņu muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi. Muižas ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās. Krēmerus no Beķermuižas atdala Beķera grāvis, kas tek paralēli Daugavai.
Vēsture labot šo sadaļu
Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas Daugavas lejteces kreiso krastu līdz 1630. gadam pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogi, pēc tam tā bija Zviedru Vidzemes Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzes novadā. Muiža nosaukta Rīgas birģermeistara Dreiliņa (Dreiling, 1623-1682) vārdā. 19. gadsimta beigās Dreiliņa muiža un Lejas Podrags atradās Bolderājas pagasta teritorijā un vietējie iedzīvotāji pamatā nodarbojās ar zvejniecību un strādāja ostā. Muižai piederējušās Straupes un Žubura mājas.
Līdz 1920. gada zemes reformai muiža piederēja Pēterburgas ierēdnim un diplomātam Kārlim fon Bukshēvdenam.[1] 1924. gadā agrākās Dreiliņa muižas teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Mūsdienās muižas teritorijā atrodas senatnīga izskata neliela koka dzīvojamā ēka.[2]
1992. gadā tika izveidots valsts nozīmes dabas liegums "Krēmeri" ar mērķi saglabāt un aizsargāt putniem nozīmīgu ligzdošanas vietu.
Atsauces labot šo sadaļu
Koordinātas: 57°00′40″N 24°05′12″E / 57.01111°N 24.08667°E