Diskusija:Vestgoti

Vizigoti vai vestgoti

LOL, Vizigoti. Nu un kur tādu nosaukumu lieto? --Zemgalietis (diskusija) 19:06, 29 decembrī, 2012 (UTC)

vestgoti un ostgoti tomēr ir ilgstoši un tradicionāli lietoti latviskos avotos. jābūt labam pamatojumam, lai ieviestu te ko jaunu. kā alternatīva versija - ok. --Biafra (diskusija) 23:22, 29 decembrī, 2012 (UTC)

Vizigoti tomēr ir oriģinālais latīņu valodas nosaukums (Visigothi) kopš 6. gadsimta. Vestgotu nosaukums ir jaundarinājums, kas latviešu valodā ienāca vācu valodas (Westgoten — "rietumgoti"), vēlāk lietots arī krievu historiogrāfijā. Kur tādu nosaukumu lieto: spāņu: Pueblo visigodo, portugāļu: Visigodos, angļu: Visigoths, u. t. t.--Pirags (diskusija) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 08.42 (EEST)

Domāju, kamēr vizigoti nav mācību grāmatās, no to lietošanas raksta galvenajā nosaukumā vajadzētu atteikties, lai cik pareizi arī tas nebūtu. --Feens (diskusija) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 10.03 (EEST)

Tas pats par ostrogotiem. --Feens (diskusija) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 10.04 (EEST)

Jāpārdēvē atpakaļ. Lai arī ir pareizāk, latviešu valodas vēstures mācību grāmatās tomēr dominē vestgoti, piemēram, S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010. Ir pat atsevišķa nodaļa par "Vestgotu karalisti". --Treisijs (diskusija) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 13.12 (EEST)

Kompromiss varētu būt latviskie austrumgoti un rietumgoti. sal. igauņu: Idagoodid, Läänegoodid.--Pirags (diskusija) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 19.57 (EEST)

Pagaidām pārdēvēju atpakaļ kā bija, tas ir, uz "vestgotiem", jo, papētot vēstures mācību grāmatas, acīs krīt tieši šis termins. Rietumgoti tik tiešām izklausās latviski, bet vai tā viņi tiek saukti (man pat liekas, ka esmu šos latvisko nosaukumu iepriekš dzirdējis). Katrā ziņā mēs nenodarbojamies ar jaunradi, jaunu vārdu izdomāšanu. Mums ir jāizmanto tie nosaukumi, kas tiek lietoti zinātniskajā literatūrā, mācību grāmatās. Vizigoti pat interneta meklētājā neparādījās pietiekami autoritatīvos avotos (skatīt google.lv rezultātu, ievadot "site:.lv Vizigoti"). --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 16.10 (EEST)

Es te tā mazliet aizdomājos - vestgoti tak ģermāņu tauta. Tāpēc rodas jautājums — kāpēc Pirags grib šīs tautas nosaukumu atveidot no latīņu valodas? --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 16.27 (EEST)

Visigoti un ostrogoti ir ģermāņu izcelsmes vārdi, visticamāk šo tautu latinizēti pašnosaukumi. Turpretī vestgoti un ostgoti ir skaidri vācu izcelsmes 19. gadsimta vārdi.--Pirags (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)

Gribētu piebilst Treisijam, ka vismaz angļu Vikipēdijā mācību grāmatas vidusskolām netiek augstu vērtētas kā atsauču materiāls. Protams, nav tas sliktākais, bet tā neskaitās zinātniskā literatūra. --GreenZeb (diskusija) — 2016. gada 6. oktobris, plkst. 18.47 (EEST)

Nesapratu... Vai tu gribi teikt, ka labāk vikipēdistiem izgudrot jaunus vārdus, kā vizigoti un ostrogoti, nevis izmantot tos, kurus var atrast kaut vai tajās pašās mācību grāmatās? Kas notiek??? --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)

Ja @Pirags: neatradīs citus autoritatīvus resursus, kas apliecina vizigotu (vai rietumgotu) pareizību, tad neiebilstu pret vestgotu variantu. --GreenZeb (diskusija) — 2016. gada 6. oktobris, plkst. 21.36 (EEST)

Mācību grāmatas pret zinātni varētu būt aktuāls temats lielajās valodās, mums tā valodas ekosistēma stipri mazāka. Mācību grāmatām vajadzētu būt argumentam, sevišķi, ja runa par attāla laikmeta vēstures terminoloģiju, kad ideoloģisko aspekti nespēlē tik lielu lomu. Protams, mūsdienās, kad mācību grāmatas var izdot (vai pārizdot cara laika izdevumus) jebkurš entuziasts, tām ticēt uz vārda arī nevajadzētu. --Feens (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 22.25 (EEST)

Par rietumgotiem

Ņemot vērā minēto neizpranti terminu etimoloģiju un bez argumentētas diskusijas nolēmu lūgt atcelt Treisija pārdēvēšanu, jo rietumgoti un austrumgoti nav jaunvārdi un manis izdomājumi:

1. [1]: Pirms 1500 gadiem tā (Ravenna) bija Rietumromas impērijas galvaspilsēta, pēc tam Austrumgotu valdnieka Teodorika un Bizantijas impērijas sastāvdaļa Eiropā. (2014)
2. [2]: Rietumgoti pēc Grieķijas, Itālijas un Gallijas daļējas iekarošanas nonāca Ibērijas pussalā un apmetās Spānijā, kur palika līdz arābu iebrukumam;
3. [3]: Pirmā izveidojas Rietumgotu valsts dienvidrietumu Gallijā, kas pastāv līdz 711.g., kad to likvidē musulmaņi, kas sakauj Rietumgotu valdnieku Rodeirihu. utt. utt. --Pirags (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 18.35 (EEST)

Ko tu te gribi atcelt? Vispirms izdiskutē un tad pārvieto, nevis izgudro jaunvārdus (vizigoti un ostrogoti). Es atcēlu tavu pārvietošanu, jo tu bez argumentētas diskusijas pārvietoji, nevis es... Paskaties hronoloģiju, ja tu man netici... Par rietumgotiem runājot, es pat pieļāvu domu, ka tā tik tiešām varētu būt (citēju sevi: "man pat liekas, ka esmu šos latvisko nosaukumu [rietumgoti] iepriekš dzirdējis"). --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)

Un tagad kautiņa pēc dažas atsauces, kas ir pret rietumgotiem:

1. rietumgoti tezaurā.lv (tur teikts, ka šis vārds ir novecojis un norāda uz vestgotiem)
2. Latvijas padomju enciklopēdija. 10. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 381. lpp.. Tur aprakstīti vestgoti, nevis rietumgoti... --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)

Es jau nešaubos, ka vestgoti bija Latvijas PSR laika darinājums, tolaik rietumgoti bija novecojis termins...--Pirags (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 19.58 (EEST)

Manuprāt kļūdies arī šajā apgalvojumā. Ja pareizi saprotu informāciju tezaurs.lv ierakstā, tad rietumgoti bija novecojis termins jau 1935. gadā, kad vēl nebija Latvijas PSR. --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 20.51 (EEST)

Otra mana interpretētā versija — rietumgoti ir novecojis termins tieši mūsdienās. Es pieņemu, ka Andrejs Spektors (tezaurs.lv veidotājs) norādi, ka šis vārds novecojis, pievienojis tikai tagad (2009–2016), neatrodot to jaunākās vārdnīcās, kā pieminētā "Latvju mazā enciklopēdija" (Rīga, Grāmatu draugs, 1935). Šajā versijā tavs iepriekšējais ieraksts varbūt nav kļūda, bet toties tas liek domāt, ka Spektors nav atradis mūsdienu vārdnīcās rietumgotus. Piekrītu, ka atsauce tezaurs.lv uz vestgotiem arī ir salīdzinoši sena ("Enciklopēdiskā vārdnīca 2 sējumos", Rīga, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991). Vai kāds, kam ir pieejamas, var paskatīties šo jautājumu jaunākās vārdnīcās? --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 21.09 (EEST)

Lai pielietu eļļu - domāju, nāksies rakstīt uz LU, kas varētu būt kompetentā iestāde, jo tieši nodarbojas ar vēstures pētīšanu. Rekur LU rakstos - [4] (Arturs Eižens Zalsters) - rietumgoti (gan runājot par (bet ne citējot) Spekki 1929. gadā), gan vestgoti - [5] kursa "Valo5445 : Spāņu valoda diahroniskā aspektā" dati. Vizigotus gan neatradu. --Feens (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 22.18 (EEST)

Ja prasa manas domas, tad es arī gribētu tomēr rietumgotus. Tas tomēr izklausās latviskāk. Bet ne jau manas, Piraga vai kāda cita domas ir svarīgas. Šeit jau prasās tik tiešām pēc pietiekami autoritatīvas atsauces. Šeit tik tiešām jāraksta LU, vai varbūt VVC (Valsts valodas centram). Paldies Feens par ideju! Vai Tu uzrakstīsi? --Treisijs (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 22.25 (EEST)

Nāksies. :) (priekš kam es iesaistījos diskusijā?) --Feens (diskusija) 2016. gada 6. oktobris, plkst. 22.27 (EEST)

Aizmirsu, tuvākajās dienās. --Feens (diskusija) 2016. gada 13. oktobris, plkst. 01.17 (EEST)

Var arī tuvākajos gados. :) --Turaids (diskusija) 2017. gada 28. oktobris, plkst. 09.25 (EEST)