Dižgliemeņu dzimta
Dižgliemeņu dzimta (latīņu: Unionidae) ietilpst dižgliemeņu kārtā. Latvijā ir sastopamas trīs šai dzimtai piederošās ģintis: Bezzobes (Anodonta), Pseudanodonta un Perlamutrenes (Unio). Ģeohronoloģiski dižgliemenes ir zināmas no triasa perioda līdz mūsdienām.
| Dižgliemeņu dzimta Unionidae Fleming, 1828 | |
|---|---|
 Slaidā perlamutrene (Unio pictorum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Moluski (Mollusca) |
| Klase | Gliemenes (Bivalvia) |
| Kārta | Dižgliemeņu kārta (Unionoida) |
| Virsdzimta | Dižgliemeņu virsdzimta (Unionoidea) |
| Dzimta | Dižgliemeņu dzimta (Unionidae) |
| Iedalījums | |
 Dižgliemeņu dzimta Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Čaula biežāk ir iegarena, nekā augsta, gluda vai retāk ornamentēta, no ārpuses klāta ar tumši zaļu (reizēm tumši rūsganu) epidermu. Izmēri variē no 3 līdz 25 cm. Zem epidermas atrodas plāns prizmatiskā kalcīta slānis, aiz kura seko biezs perlamutra slānis. Čaulas virsotnes ir satuvinātas priekšējā daļā, parasti noberztas, reizēm ar ornamentējuma pēdām. Daudzām ģintīm čaulu uzbūvē dzimumu dimorfisms izpaužas diezgan krasi. Ir bijuši gadījumi, kad vienas sugas dažādu dzimumu pārstāvji tika aprakstīti kā dažādas sugas.
Kāja ir ķīļveidīga. Pieaugušām formām bisusa dziedzera nav, taču tā ir kāpuriem. Žaunas ir plātņveidīgas. Sifoni ir vāji attīstīti, mantijas lapiņu malas nav saaugušas.
Sistemātika labot šo sadaļu
Dižgliemeņu dzimta (Unionidae)
- ģints Alasmidonta
- ģints Bezzobes (Anodonta)
- ģints Cucumerunio
- ģints Epioblasma
- ģints Hyridella
- ģints Lampsilis
- ģints Lasmigona
- ģints Pseudanodonta
- ģints Pyganodon
- ģints Strophitus
- ģints Perlamutrenes (Unio)
- ģints Utterbackia
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dižgliemeņu dzimta |