Denijs Halms
Deniss Klaivs "Denijs" Halms (angļu: Denis Clive "Denny" Hulme; 1936. gada 18. jūnijs — 1992. gada 4. oktobris) bija Formula 1 pilots. Viņš izcīnīja čempiona titulu 1967. gadā ar Brabham formulu. Viņš ir arī divkārtējs Can-Am sacīkšu čempions. Viņš nomira 56 gadu vecumā braucot Bathurst 1000 sacīkstē. "Conrod" taisnē viņš piedzīvoja sirdslēkmi un, lai gan neietriecās sienā, nomira, atrodoties mašīnā.
| Denijs Halms | |
|---|---|
 Denijs savā Brabham Climax. | |
| Pārstāvētā valsts |  Jaunzēlande
|
| Dzimšanas datums | 1936. gada 18. jūnijs |
| Miršanas datums | 1992. gada 4. oktobrī (56 gadu vecumā) |
Formula 1 karjera ( )
| |
| Komandas | Brabham, McLaren |
| Sezonas | 1965—1974 |
| Sacīkstes | 112 |
| Čempiona tituli | 1 (1967) |
| Uzvaras | 8 |
| Pjedestāli | 33 |
| Pole position¹ | 1 |
| Ātrākie apļi | 9 |
| Pirmā sacīkste | 1965. gada Monako GP |
| Pirmā uzvara | 1967. gada Monako GP |
| Pēdējā uzvara | 1974. gada Argentīnas GP |
| Pēdējā sacīkste | 1974. gada ASV GP |
| ¹ pirmās starta vietas | |
Sacīkšu karjera labot šo sadaļu
Sākums labot šo sadaļu
Halms piedzima un tika uzaudzināts tabakas fermā, Jaunzēlandes dienvidos. Viņa tēvs, Alfrēds Klaivs Halms, ieguva Viktorijas krustu, cīnoties Krētā, 1941. gadā, pret vācu nacistiem. Viņš nogalināja 33 vāciešus.[1] Nepabeidzot skolu, Denijs devās strādāt kādā garāžā. Par sakrāto naudu viņš nopirka MG TF un ar to piedalījās kalnbraukšanas sacīkstēs. Viņam bija ievērojams progress un viņš iegādājās Cooper-Climax. Halms tika izvēlēts Jaunzēlandes braucēju programmā, kuras mērķis bija nogādāt kādu jaunzēlandiešu pilotu uz Eiropas sacensībām.
Sākotnēji Eiropā Halms strādāja par austrālieša Džeka Brebema mehāniķi. Kens Tairels piedāvāja Halmam braukt viņa Formula 2 komandā, kur jaunzēlandietis uzrādīja vairākus iespaidīgus rezultātus. Brebems vēlāk piedāvāja Halmam vietu "Australian Legend's" komandā. No šādas iespējas Denijs neatteicās un komandas biedri togad čempionātā dominēja, izcīnot kopvērtējumā 1. un 2. vietu.
Formula 1 labot šo sadaļu
Halms bieži brauca ar Brebema "Brabham" spēkratiem ārpusčempionāta sacīkstēs, tomēr pasaules čempionātā jaunzēlandietis debitēja 1965. gadā, slavenajā Monako GP. Tā bija sezonas otrā sacīkste. Viņš finišēja astotais, taču atpalika astoņus apļus no līdera un devītās vietas īpašnieks atpalika piecpadsmit. Viņš izlaida Beļģijas GP, taču atgriezās pie Brabham stūres Francijā un palika tieši aiz goda pjedestāla, izcīnot savus pirmos punktus. Viņš aizvadīja visas atlikušās sezonas sacīkstes, neskaitot pēdējās divas. 1966. gadā Halms turpināja braukt šajā sacīkšu sērijā, tajā pašā komandā. Deviņās sacīkstēs viņš finišēja četrreiz, taču visās reizēs, kad Halms finišēja, viņš kāpa uz goda pjedestāla.
1967. gads bija vēl viens solis uz priekšu. Tikai trīs sacīkstēs viņš nekāpa uz goda pjedestāla un tādējādi apdzina savu priekšnieku Džeku Brebemu cīņā par titulu. Viņš kļuva par pirmo un, pagaidām, vienīgo Formula 1 pasaules čempionu no Jaunzēlandes.[2] Kopš tā laika viņš visu savu F1 karjeru ir braucis tikai McLaren.
Viņa pirmā sacīkstē šajā komandā bija 1968. gadā. Pilots pievienojās savam tautietim Brūsam Maklārenam. Viņš nekad vairs neatkārtoja to sniegumu, kuru parādīja 1967. gadā. Kopvērtējumā viņš divreiz bija trešais, kopā sešas reizes uzvarēja un 1974. gads bija pēdējais viņa F1 karjerā.
Citas sacensības labot šo sadaļu
No 1966. līdz 1972. gadam Halms bija piedalījies arī Can-Am sacīkstēs, divreiz izcīnot titulu (1968. un 1970. gadā). Viņš brauca vienā komandā ar savu tautieti Brūsu Maklārenu, kurš arī kļuva par divkārtēju Can-Am čempionu. 1969. gadā komanda sacīkstēs dominēja, bieži izcīnot dubultuzvaras un divreiz pat izcīnot trīskāršu uzvaru, kad visu pjedestālu aizņēma McLaren piloti (Maklārens, Halms un Dens Gērnijs, kurš vadīja rezerves M8A).[3] Jaunzēlandietis četrreiz piedalījās Indy 500 sacīkstēs: 1967., 1968., 1969. un 1971. gadā (1970. gadā treniņbraucienos viņš apdedzināja rokas ar metanolu un nevarēja piedalīties sacīkstēs). Labākos rezultātus viņš izcīnīja pirmajās divās sacīkstēs, kad finišēja 4. vietā.
Vēlākā dzīve un nāve labot šo sadaļu
Pēc karjeras beigšanas Halms neilgu laiku vadīja GPDA (Grand Prix Pilotu Asociāciju). Vēlāk viņš atgriezās savā dzimtenē un 1980. gadu sākumā piedalījās salonautomobiļu sacīkstēs, pazīstamā skota Toma Vokinšova komandā. Halms nomira 1992. gada 4. oktobrī, piedaloties Bathurst 1000 sacīkstē. Halms sākotnēji sūdzējās par sliktu redzamību, bet pēc tam, braucot "Conrod" taisnē, piedzīvoja smagu sirdslēkmi. Halms centās novadīt mašīnu un spēja to pat apstādināt pirms betona sienas, tomēr, kad tiesneši ieradās notikuma vietā, Halms, joprojām piesprādzēts, jau bija miris.
F1 karjeras sacīkšu rezultāti labot šo sadaļu
- Sacīkstes slīprakstā apzīmē ātrāko apli, sacīkstes treknrakstā apzīmē pole-position.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Viktorijas krusta saņēmēju uzskaitījums no Jaunzēlandes (angliski)». Geocities (Wlorac). Arhivēts no oriģināla, laiks: 27.12.2008. Skatīts: 26.06.2008.
- ↑ «Denija Halma biogrāfija (angliski)». group7.suite.dk. Skatīts: 26.06.2008.[novecojusi saite]
- ↑ «Can-Am sacīkšu rezultāti (angliski)». Bruce McLaren Trust. Arhivēts no oriģināla, laiks: 07.09.2008. Skatīts: 26.06.2008.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Denijs Halms.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- Driver Database profils (angliski)
- Motorsportstats profils (angliski)
- Racing-Reference driver profils (angliski)
- eWRC-results.com profils (angliski)
- Piemiņas lapa (angliski)
| Sporta tituli | ||
|---|---|---|
Priekštecis: Džeks Brebems
|
Formula 1 pasaules čempions 1967 |
Pēctecis:.svg){kind=small} Greiems Hils
|
| Apbalvojumi | ||
Priekštecis: Džeks Brebems Džekijs Stjuarts Džekijs Stjuarts
|
Hotorna piemiņas balva 1967 1970 1974 |
Pēctecis: Greiems Hils Džekijs Stjuarts Džeimss Hants
|