Damaska
Damaska (arābu: دمشق, Dimashq) ir pilsēta Sīrijas dienvidrietumos, Sīrijas galvaspilsēta un Damaskas muhāfazas administratīvais centrs. Pēc aplēsēm 2023. gadā tajā dzīvoja 2,58 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir lielākā valsts pilsēta. Damaska ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām uz Zemes.
| Damaska | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
| دمشق | |||
 | |||
| |||
  Damaska  Damaska  Damaska | |||
| Koordinātas: 33°31′N 36°18′E / 33.517°N 36.300°EKoordinātas: 33°31′N 36°18′E / 33.517°N 36.300°E | |||
| Valsts |
 Sīrija | ||
| Muhāfaza | Damaskas muhāfaza | ||
| apdzīvota kopš | 9000. gada p.m.ē. | ||
| pirmo reizi minēta | ap 2500. gadu p.m.ē. | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 105 km2 | ||
| Augstums | 680 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 2 584 771 | ||
| • blīvums | 24 616,9/km² | ||
| Laika josla | AST (UTC+3) | ||
| Demonīms | damaskieši / damaskietes | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Damaska Vikikrātuvē | |||
Damaska atrodas Levantē, Sīrijas dienvidaustrumos, aptuveni 80 km no Vidusjūras un 23 km no Sīrijas robežas ar Libānu. Pilsētu austrumu pusē ieskauj Antilibāna kalni, kas rada lietus ēnas efektu. Tādēļ Damaskā ir daļēji sauss klimats, tomēr zeme ir auglīga, jo to apūdeņo Baradas upe. Vasaras mēneši ir karsti, bet ziemas mēneši ir vēsi.
Damaska vēsturiski ir bijusi viena no Zīda ceļa pieturvietām. No 661. līdz 750. gadam tā bija Umajādu kalifāta galvaspilsēta. Šajā laikā tika uzcelta Omeijādu mošeja, līdz ar to Damaska kļuva par vienu no islāma svētajām vietām. 1979. gadā Damaskas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet 2013. gadā Sīrijas pilsoņu kara dēļ tā kļuva par apdraudēto Pasaules mantojuma objektu.
Vēsture labot šo sadaļu
Damaska ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām pasaulē. Arheoloģiski izrakumi liecina, ka šī vieta ir bijusi apdzīvota kopš 9000. gada p.m.ē. Rakstiskajos avotos Damaska pirmo reizi minēta ap 2500. gadu p.m.ē. Vēsturiski tā bija viena no Zīda ceļa pieturvietām. 64. gadā p.m.ē. Damasku iekaroja Senās Romas ģenerālis Gnejs Pompejs, un tā kļuva par romiešu (vēlāk arī bizantiešu) centrālo pārvaldes punktu pār Levanti.
7. gadsimtā Abdelmaliks iekaroja Damasku, un no 661. līdz 750. gadam tā bija Umajādu kalifāta galvaspilsēta. Šajā laikā tika uzcelta Omeijādu mošeja, līdz ar to Damaska kļuva par vienu no islāma svētajām vietām. Islāma zelta laikmetā Damaska kļuva par nozīmīgu arābu pasaules kultūras, zinātnes un tirdzniecības centru. 12. gadsimtā Damaska bija Saladīna bāzes vieta cīņai pret kristiešiem Krusta karu laikā.
Pēc Otrā pasaules kara Sīrija ieguva neatkarību un 1945. gadā Damaska kļuva par valsts galvaspilsētu. 1979. gadā Damaskas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2011. gadā arī Damaskā sākās Sīrijas pilsoņu karš. 2013. gadā šī kara dēļ Damaskas vecpilsēta kļuva par apdraudēto Pasaules mantojuma objektu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Damascus Population 2023». Skatīts: 3 decembris 2023.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Damaska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Saroujah
- Damascus online
- Damascus Real Estate
- Damaska: Arābu kultūras galvaspilsēta 2008
- Damascus Syria News
- Oldamascus.com
 | Šis ar Sīriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |