Lauvu tēviņš
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķu sugām. Latīņu valodā vārds leo nozīmē lauva. Kārlis Linnejs bija pirmais, kurš aprakstīja lauvu, dodot tai nosaukumu Felis leo.
Savvaļā lauvas dzīvo uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos. Tās sastopamas dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu tuksneši un lietus meži. Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Kādreiz lauvas dzīvoja arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidrietumāzijā. Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatītas vietās, kur dzīvoja lielie zīdītāji un cilvēki. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā, lielā daļā Eirāzijas, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Indiju, kā arī Amerikā no Jukonas līdz Peru.
Seno
Eiropas alu lauvu kauli ir atrasti vairākās vietās
Eiropā:
Anglijā,
Vācijā,
Francijā un
Spānijā. Šīs lauvas izskata ziņā daudz neatšķiras no mūsdienu lauvām.
Grieķijā lauvas tika iznīdētas tikai
2. gadsimtā p.m.ē.; tās ir dzīvojušas arī
Palestīnā un 130 reizes ir pieminētas
Bībelē. Lauva ir populārs motīvs
heraldikā, kas izmantots pat tādos reģionos, kuros šie dzīvnieki nekad nav bijuši sastopami.
(lasīt tālāk…)
Pamācība
.jpg)
