Džons Bardīns
Džons Bardīns (angļu: John Bardeen; dzimis 1908. gada 23. maijā, miris 1991. gada 30. janvārī) bija amerikāņu fiziķis, kurš līdz šim ir vienīgais, kas divas reizes ir ieguvis Nobela prēmiju fizikā. Pirmo reizi viņš šo prēmiju saņēma 1956. gadā kopā ar Viljamu Šokliju un Volteru Brateinu par tranzistora izgudrošanu.[1] Otro reizi viņš Nobela prēmiju saņēma 1972. gadā kopā ar Leonu Kūperu un Džonu Šrīferu par to, ka bija viens no BKŠ teorijas, kas izskaidro supravadītspēju, izstrādātājiem.[2]
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1956». Nobel Foundation.
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1972». Nobel Foundation.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Bardīns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Džona Bardīna biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Viliss Lems Polikarps Kušs |
Nobela prēmija fizikā 1956. kopā ar Volteru Brateinu un Viljamu Šokliju |
Pēctecis: Li Džendao Jans Džeņnins |
| Priekštecis: Deniss Gabors |
Nobela prēmija fizikā 1972. kopā ar Leonu Kūperu un Džonu Šrīferu |
Pēctecis: Leo Esaki Īvars Jēvers Braians Džozefsons |