Cilvēka ķermenis
cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs
Cilvēka ķermenis ir cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.[1] Ķermeņa pamatā ir skelets, kas lielā mērā arī nosaka cilvēka ķermeņa ārējās fiziskās formas. Ķermeņa izskatu nosaka arī muskuļaudu un taukaudu daudzums un izvietojums, kā arī hormoni. Vidējais cilvēka ķermeņa garums ir 1,7—1,8 m vīriešiem un 1,6—1,7 m sievietēm.
No ķīmijas viedokļa cilvēka ķermeni veido 65% skābeklis, 19% ogleklis, 10% ūdeņradis, 3% slāpeklis un 3% citas vielas. Visizplatītākais ķīmiskais savienojums cilvēka ķermenī ir ūdens (tas veido aptuveni 60% no visas ķermeņa masas).
Zinātni, kas nodarbojas ar ķermeņa pētīšanu, sauc par cilvēka anatomiju.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Ķermenis». tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. Februāris. Skatīts: 2016. gada 17. martā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēka ķermenis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |