Cūgas ezers
Cūgas ezers (vācu: Zugersee) ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Cūgas, Švīces un Lucernas kantonos Alpu priekškalnē, ziemeļos no Fīrvaldšteterezera. Iespējams, pēc ledus laikmeta abus ezerus apvienoja lielāks pēcleduslaikmeta ezers. Ezeram pārsvarā stāvi, kalnaini krasti, ainavisks. Ūdens apmaiņas periods — 14,5 gadi.
| Cūgas ezers | |
|---|---|
 Cūgas ezera ainava | |
| Atrodas |
 Šveice |
| Koordinātas | 47°7′N 8°29′E / 47.117°N 8.483°EKoordinātas: 47°7′N 8°29′E / 47.117°N 8.483°E |
| Platība | 39 km2 |
| Lielākais garums | 13,8 km |
| Vidējais dziļums | 83,2 m |
| Lielākais dziļums | 198 m |
| Tilpums | 3,2 km3 |
| Augstums v.j.l. | 417 m |
| Izteka | Lorce |
| Sateces baseins | 246 km2 |
| Apdz. vietas krastos | Cūga |
  Cūgas ezers | |
 Cūgas ezers Vikikrātuvē | |
Ezerā introducētas vairāku sugu zivis, taču ezerā dzīvo endēma foreļu suga Rolheli (Salmo salvelinus), kas dabiski nav sastopama ārpus šī ezera. Kopumā ezerā dzīvo 32 zivju sugas. Diemžēl ezers ir spēcīgi piesārņots ar lauksaimniecības mēslojumu. Ezera krastos trīs dzelzceļa līnijas. Pirmais tvaikonis ezerā tika nolaists 1852. gadā.
Ezers slavens ar saviem saulrietiem. Skatoties no Cūgas pilsētas saulrieta virzienā, pie horizonta nav kalnu — apvienojumā ar to, ka pārējos virzienos kalni ir redzami, saulriets izskatās īpaši iespaidīgi. Ezeru gandrīz uz pusēm sadala ar mežu klātā Hīmenes pussala. Ezera seklo un salīdzinoši lielāko ziemeļdaļu sauc par Unterzē, bet dziļo un mazāko dienvidu daļu, kuru ielenc krāšņi kalni — Oberzē. Ezera piekraste lielākoties apbūvēta.