Cītara

Cītara, cītars jeb citera, vecajā ortogrāfijā — zitera (no grieķu: κιθάρα, kithāra), ir plakans daudzstīgu mūzikas instruments. Cītarām ir dažādi paveidi, piemēram, akordcītara, "dūru" cītara, taustiņcītara, pedāļcītara u.c.. Tiek izmantota gan pavadījuma mūzikai, piemēram, vijolei vai balsij, gan arī kā solo un galvenās muzikālās tēmas atskaņošanas instruments.

Cītara
Ap 1925. gadu izgatavota koncertcītara
Stīgu instruments
Citi nosaukumi	cītars, cītere, cīters
Klasifikācija	Stīgu instruments, stīgskanis
Hornbostela—Zaksa klasifikācija	314.122-6 (Vienkāršais kastesveida stīgskanis)
Izgatavotāji
Eduards Ārgalis, Aleksandrs Ķupers

Vēsture

Kā teikts Rīgas Latviešu biedrības izdotajā Konversācijas vārdnīcā: „tagadējās cītaras (domāta koncertcītara) dzimtene ir Tirole. Tai 36—42 stīgas, pie kam 5 meldijas stīgas no tērauda guļ virs īpaša taustes dēļa. Meldijas stīgas nospiež kreisās rokas pirksti, kamēr labās rokas īkšķis ar īpašu gredzenu „izsit" meldiju un pārējie pirksti trinkšķina pavadījumu. Ir lietošanā arī cītaras ar 4 stīgām vijoles toņu noskaņojumā, kuras aizskar ar lociņu."

Izgatavošana

Meklējumi un izmēģinājumi meistaru noveduši pie pārliecības, ka 7 toņkārtu akordcitaru noderīgākie izmēri ir 80x60x10 cm. Apmalēm jāņem vecā mēnesī cirsta kļava (nedzīvs koks neskanēs), kas nojumē turēta vismaz sešus gadus. Vākam ieteicama kļava, apse vai melnalksnis. Vāks — skaņas dēlis — jāliek no smalkšķiedraina, 9 mm bieza egles dēlīša. Visskanīgākās baltās egles augot Dobeles un Ventspils mežos. Skaņas dēlī jāizgriež 7 skaņas caurumi 3,2 cm diametrā. Stīgu tapu slieksnīšu („steķīšu") pagatavošanai jālieto kļavas koksne un tie jānokrāso. Citaras stūri jāsavieno („jāsacapo") ar dzeguļiem (dēlīšu galu ierobojumiem). Nekādā gadījumā nav pieļaujama naglošana, bet jālieto tikai vislabākā līme. Paša darinātā un virpai („dreijai") piemērotā basa stīgu tinamā ierīce arī palīdz nodrošināt instrumenta labumu. Stīgas sagrupētas akordos: katrā no tiem 3 basa un 18 parastās stīgas. E. Ārgalis savu instrumentu skaņo šādi: H-E-F-C-G-D-A.

— Īrisa Liepiņa „Tautas muzikanti Vidzemē”, Latvju muzikantu 1992. gada 1. janvāra 22. numurs

Literatūra

• Valdis Muktupāvels. «Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika». Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, 1999. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. Jūnijs. Skatīts: 2016. gada 11. augustā.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)