Brankciems
Brankciems (arī Braņķciems, Braņķu ciems)[2] ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā Lielupes kreisajā krastā starp Bāžciemu un Mārupes novada Pavasariem.
| Brankciems | |
|---|---|
 Brankciema novietojums Jūrmalā
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Jūrmala
|
| Vēsturiskais nosaukums | Braņķu ciems (vācu: Frankendorf) |
| Platība | 1,3 km2 |
| Iedzīvotāju skaits | 12 (2008)[1] |
| Augstums | 3 m |
| Ūdenstilpes | Lielupe |
| Transports | |
| Minibuss | 2. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-2011 |
Cauri Brankciemam ved Rīgas-Ventspils autoceļš (A10).
Nosaukums labot šo sadaļu
Braņķu ciema (vācu: Frankendorf) nosaukums radies no Klāva Franka vārda, kuram Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ap 1520. gadu izlēņoja zemi pie Lielupes netālu no Slokas, kur Jāņupīte tek, ar visiem krūmiem, birzēm, bišu kokiem, medus kārēm, zveju, medībām un putniem.[3]
Vēsture labot šo sadaļu
1783. gadā fon Brinkenam piederošo Branķu muižu kopā ar Slokas novadu atdalīja no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienoja Krievijas impērijai. 1786. gadā muižu nopirka Rīgas ģildes eltermanis Rāve. 1816. gadā Branķu muiža piederēja baronesei Ungernai-Šternbergai. 1826. gada ciemā bija 102 iedzīvotāji. 1866. gadā izveidoja Braņķu-Pavasaru pagastu, kur vecākais bija Jēkabs Šteinbriks.
19. gadsimta beigās Brankciemā nodibināja Rīgas Šmita sabiedrības romancementa fabriku, kas izmantoja dolomītu no vietējām akmenslauztuvēm. Cementu ar liellaivām veda uz Rīgu, kur tajā laikā būvēja daudz jaunu namu.
1925. gadā pievienoja Slokas pilsētai. Sloku kopā ar Brankciemu 1959. gadā iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 31 lpp.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |