Boriss Patons
Boriss Patons (ukraiņu: Борис Євгенович Патон, krievu: Бори́с Евге́ньевич Пато́н; dzimis 1918. gada 27. novembrī, miris 2020. gada 19. augustā) bija PSRS un Ukrainas zinātnieks metalurģijas un metālu tehnoloģiju jomā, tehnisko zinātņu doktors un profesors, divkārtējs Sociālistiskā Darba Varonis (1969. un 1978. gadā) un Ukrainas Varonis (1998. gadā), apbalvots ar Lomonosova Zelta medaļu (1980) un daudziem citiem apbalvojumiem.
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Boriss Patons kopš 1953. gada bija Patona Elektrometināšanas institūta direktors (institūtu 1934. gadā dibināja pēc viņa tēva Jevgeņija Patona iniciatīvas). Kopš 1962. gada viņš bija Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidents.[1] Boriss Patons bija vecākais kādas valsts Zinātņu akadēmijas prezidents pasaulē, kā arī pildīja šo amatu ilgāk no visiem akadēmiju prezidentiem. Patons bija pasaulē vienīgais akadēmijas prezidents, kurš ir dzimis vienā dienā ar šīs akadēmijas dibināšanas dienu (1918. gada 27. novembrī), Viņa tēvs bija akadēmijas viceprezidents.
Biogrāfija labot šo sadaļu
Ģimene labot šo sadaļu
Boriss Patons piedzima 1918. gada 27. novembrī Kijivā zinātnieka un inženiera Jevgeņija Patona (1870—1953) un mājsaimnieces Natālijas Patonas (dzimusi Bude; 1885 — 1971) ģimenē. Viņa Nicā (Francija) dzimušais tēvs bija zinātņu doktors un profesors, vēlāk akadēmiķis, pēc kura iniciatīvas 1934. gadā tika dibināts Patona Elektrometināšanas institūts, kurā viņa darbu vēlāk turpināja dēls. Borisa Patona vectēvs bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Krievu—turku kara dalībnieks vācbaltietis Viktors Bude (1836—1903).[2]
Darba gaitas labot šo sadaļu
Boriss Patons 1941. gadā pabeidza Kijivas Politehnisko institūtu specialitātē inženieris-elektriķis. Zinātņu kandidāta disertāciju par pētījumiem metināšanas jomā viņš aizstāvēja 1945. gadā, bet doktora disertāciju — 1952. gadā.
1941. gadā Boriss Patons uzsāka darbu kā inženieris rūpnīcas elektrotehniskajā laboratorijā Gorkijā. 1942. gada viņš sāka strādāt Patona Elektrometināšanas institūtā. Sākumā viņš bija jaunākais, pēc tam vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1942 — 1945), pēc tam daļas vadītājs (1945 — 1950), direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1950 — 1953). 1953. gada Boriss Patons kļuva par institūta direktoru. 1960. gados viņš kļuva par populārzinātniskā žurnāla Nauka i žiznj redkolēģijas locekli.
Patons ir vairāk nekā 1000 publikāciju autors, tai skaitā 20 monogrāfiju, kā arī vairāk nekā 400 izgudrojumu autors.[3] Viņa zinātniskā darbība saistīta ar pusautomātisko un automātisko metināšanas procesu izpēti, loka metināšanas teorijas izstrādi, loka degšanas un regulēšanas problēmu risināšanu, metināšanas procesa vadību. Viņš ir izstrādājis metināšanas robotus, pētījis metināšanas metalurģiju, izveidojis jaunus metāliskus materiālus. Viņš ir vadījis pētījumus par metināšanas siltuma avotu pielietojumu speciālās kausēšanas iekārtās, kuru rezultātā radās jauna kvalitatīvās metalurģijas nozare — speciālā elektrometalurģija (elektrolīzes, plazmas loka un elektronu staru kausēšana).
Akadēmijas prezidents labot šo sadaļu
Patons kļuva par akadēmiķi 1958. gadā. 1962. gadā viņš kļuva par Ukrainas Zinātņu akadēmijas prezidents. Padomju varas laikā tā bija Ukrainas PSR Zinātņu akadēmija, vēlāk — Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija. Katru reizi Boriss Patons tika pārvēlēts kā vienīgais kandidāts, bez alternatīviem kandidātiem, arī pēdējā pārvēlēšanas reizē 2015. gadā. Par to izskanēja arī kritiski viedokļi.[4] Ukrainas Zinātņu akadēmijas prezidenta vēlēšanās, kas bija paredzētas 2020. gada 16. aprīlī, Patons savu kandidatūru vairs neiesniedza.[5]
Ir zināms, ka, būdams Zinātņu akadēmijas prezidenta amatā, 1970. un 1980. gados Patons centās pārliecināt padomju varas iestādes nebūvēt Čornobiļas atomelektrostaciju, tomēr viņa iebildumi netika ņemti vērā.[6][7]
Politiskā darbība labot šo sadaļu
Padomju varas laikā Boriss Patons ir bijis PSRS Augstākās Padomes deputāts (no 1962. līdz 1989. gadam), Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis (1963 — 1980), PSKP Centrālās komitejas loceklis (1966 — 1991). Viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus un goda nosaukumus. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas Patons bija pirmais, kuram tika piešķirts Ukrainas Varoņa goda nosaukums (1998. gadā), atzīstot viņa zinātnisko ieguldījumu metalurģijā un elektrometināšanā.[8]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «ПАТОН Борис Євгенович». http://resource.history.org.ua.
- ↑ «ПАТОН Евгений Оскарович». wwii-soldat.narod.ru.
- ↑ «Boris Y. Paton». scholar.google.com.
- ↑ «Патон мой шеф, но истина дороже». argumentua.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 25. aprīlī.
- ↑ «Конец эпохи: 101-летний Борис Патон покидает пост главы Академии наук Украины». crimea.ria.ru.
- ↑ Controlling Technology:Ethics and the Responsible Engineer by Stephen H. Unger, Wiley-Interscience, 1994, ISBN 978-0-471-59181-8 (page 90)
- ↑ The Ukrainian Resurgence by Bohdan Nahaylo, C. Hurst & Co, 1999, ISBN 1-85065-168-X (page 48)
- ↑ «Про нагородження відзнакою Президента України "Герой України"». zakon.rada.gov.ua.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boriss Patons.
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Патон Ukrainas vēstures enciklopēdija (krieviski)
- Presidium Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas mājaslapa