Boļeslavs Beruts (poļu: Bolesław Bierut dzimis 1892. gada 18. aprīlī Ruros Brigidkovskos (Rury Brigidkowskie) pie Ļubļinas, Krievijas impērijā (tagad Polijā), miris 1956. gada 12. martā Maskavā, PSRS, (tagad Krievijā), apglabāts Varšavā) bija poļu komunistu līderis, Polijas galva pēc 2.pasaules kara, staļinists, PSRS marionete.

Boļeslavs Beruts
Bolesław Bierut
PASP ģenerālsekretārs (no 1948. gada)
Amatā
1944. gada 31. decembris — 1952. gada 12. marts
Priekštecis Ignācijs Moscickis
Pēctecis Edvards Ohabs

Dzimšanas dati 1892. gada 18. aprīlis
Ļubļina, Kongresa Polija, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1956. gada 12. marts
Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība polis
Politiskā partija Polijas Komunistiskā partija, Polijas Strādnieku partija, Polijas Apvienotā Strādnieku partija
Profesija burtlicis
Reliģija ateists
Paraksts

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis zemnieku ģimenē. Vidējā izglītība. Strādājis par burtlici. No 1912.gada darbojies Polijas Sociālistiskajā partijā-Levicā (Polska Partia Socjalistyczna - Lewica), bet no 1918.gada - Polijas Komunistiskajā partijā (Komunistyczna Partia Polski).

Kad Staļins, sākot ar 1937.gadu, izrēķinājās ar Polijas Komunistisko partiju un visi poļu komunistu līderi tika nogalināti, Beruts izglābās, jo tajā laikā atradās Polijas cietumā. Pēc Polijas kampaņas, pēc nepārbaudītām ziņām, Beruts no 1939. līdz 1941. gadam darbojās PSRS okupētajos Polijas austrumu apgabalos kā NKVD izmeklētājs. 1943. gadā tika nosūtīts uz Varšavu, kur darbojās Polijas Strādnieku partijas CK. 1944. gadā kļuva par Ļubļinas valdības galvu.

Līdz pat Staļina nāvei ieņēma Polijas valsts augstākos amatus. 1956. gadā tūlīt pēc PSKP XX kongresa, kurā Ņikita Hruščevs teica runu ar Staļina noziegumu daļēju nosodījumu, Beruts Maskavā piedzīvoja infarktu un pēc pāris nedēļām mira.

 
Boļeslava Beruta kapavieta

Ārējās saites labot šo sadaļu


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ignācijs Moscickis (faktiski)
Polijas prezidents
(Prezydent Krajowej Rady Narodowej),
pēc tam Prezydent RP,
pēc tam Pierwszy Sekretarz KC PZPR

19441956
Pēctecis:
Edvards Ohabs