Bibliofilija (sengrieķu: biblio — 'grāmata' + philia — 'mīlestība') ir grāmatu, periodisko izdevumu un citu izdevumu kolekcionēšana personiskās interesēs. Cilvēku, kuram piemīt bibliofilija, sauc par bibliofilu.

Parasti bibliofils kolekcionē retus un vērtīgus izdevumus. Bieži vien bibliofilija saistās ar noteiktu izdevumu kolekcionēšanu, piemēram, pēc autora, pēc valodas, pēc vecuma, pēc noteiktas vietas, kur izdevums ir izdots, kā arī citām pazīmēm. Bibliofilija veicina reto izdevumu savākšanu vienkopus un to saglabāšanu.

Bibliofila savāktā kolekcija pēc viņa nāves bieži nokļūst publisko bibliotēku fondos, tādējādi paverot iespēju interesentiem iepazīties ar retajiem izdevumiem. Pirmie bibliofili parādījās jau Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Bibliofilija kļuva par daudz plašāku parādību līdz ar grāmatu iespiešanas izgudrošanu Eiropā.

Mūsdienās bibliofili daudzās valstīs apvienojas biedrībās un klubos. Ievērojams latviešu bibliofils bija Jānis Misiņš, kura kolekcija lika pamatu Misiņa bibliotēkai, kurā ir savākti daudzi ļoti reti izdevumi.