Bišu dzeņi jeb bišķērāji (Merops) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu ģints, kas pieder bišu dzeņu dzimtai (Meropidae). Bišu dzeņu ģintī ir 24 sugas.[1] Lielākā daļa bišu dzeņu sugu dzīvo Āfrikā un Āzijā. Eiropā un Latvijā ir sastopama viena suga — bišu dzenis (Merops apiaster). Arī Austrālijā un Jaungvinejā mājo tikai viena suga — varavīksnes bišu dzenis (Merops ornatus).

Bišu dzeņi
Merops (Linnaeus, 1758)
Bišu dzenis (Merops apiaster)
Bišu dzenis (Merops apiaster)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
DzimtaBišu dzeņu dzimta (Meropidae)
ĢintsBišu dzeņi (Merops)
Bišu dzeņi Vikikrātuvē

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Visiem bišu dzeņiem ir košs un krāsains apspalvojums, slaidi ķermeņi un parasti pagarinātas astes centrālās spalvas. Lielākajai daļai bišu dzeņu sejā starp acīm ir kontrastainas krāsas apspalvojuma līnija, kas atgādina šauras brilles. Daudzām sugām galvas un pakakles ir kontrastainās krāsās. Viena no galvenajām apspalvojuma krāsām ir zaļā, tikai dažām sugām apspalvojumā nav zaļās krāsas.[2]

Tie barojas tikai ar kukaiņiem, kurus noķer lidojot. Īpaši daudz tie medī bites, lapsenes un sirseņus.[3]

Klasifikācija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills
  2. Fry, Hilary (2001). "Family Meropidae (Bee-eaters)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 286–325. ISBN 978-84-87334-30-6
  3. C H Fry & Kathie Fry; illustrated by Alan Harris (2000). Kingfishers, Bee-eaters and Rollers. Princeton University Press. ISBN 0-691-04879-7.