"Beovulfs" (senangļu: Bēoƿulf; angļu: Beowulf) ir senangļu valodā sarakstīts varoņeposs, kas sastāv no 3182 rindām. Eposa darbība notiek Skandināvijā (Dānijā un Zviedrijā).[1] Nav zināms ne eposa autors, ne tā sarakstīšanas laiks. Taču tiek uzskatīts, ka tas ticis sarakstīts laikā starp 8. un 11. gadsimtu. Tas tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem.

Darba pirmā lapa.

Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens rokraksts, kas ir zināms kā Nowell Codex.

Eposā gētu varonis Beovulfs cīnās ar trim pretiniekiem: Grendelu, Grendela māti un vārdā nenosauktu pūķi. Pēc pirmajām divām uzvarām Beovulfs atgriežas mājās Jētalandē (Zviedrijā) un kļūst par gētu karali. Pēdējā kauja notiek 50 gadus vēlāk. Tajā viņš tiek nāvējoši ievainots un Beovulfs tiek apglabāts kapkalnā Jētalandē.

Latviešu valodā eposa fragmenti pieejami A. Grīnblata rakstā par "Beovulfu" LVU Zinātniskajos rakstos, 1. sērijas 32. sējumā "Apcerējums par svešvalodām un to mācīšanu", kas izdots Rīgā 1959. gadā (239.—244. lpp.).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 2008. gada 14. marts. «Beovulfs». Diena.lv. Skatīts: 2011-09-16.

Ārējās saites labot šo sadaļu