Beļavas pagasts
Beļavas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Gulbenes pilsētu un Stāmerienas, Stradu, Galgauskas, Lejasciema pagastiem, kā arī Alūksnes novada Zeltiņu un Kalncempju pagastiem.
| Beļavas pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Gulbenes novads | |
| Centrs: | Beļava | |
| Kopējā platība:[1] | 169,4 km2 | |
| • Sauszeme: | 165,3 km2 | |
| • Ūdens: | 4,1 km2 | |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 258 | |
| Blīvums (2023): | 7,6 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Kortenhof | |
| krievu: | Беллавская | |
 Beļavas pagasts Vikikrātuvē
| ||
Daba labot šo sadaļu
Reljefa formas labot šo sadaļu
Bankas kalns, Baznīckalniņš, Baznīckalns, Bērzu kalniņš, Bērzu kalns, Braca kalns, Cepurkalns, Cīruļkalns, Dobus leja, Egļu kalns, Jēcu kalni, Kantora kalns, Kārtenes pilskalns, Krējumkalns, Kroga kalns, Lapsu kalns, Lazdu kalns, Lielais kalns, Līkanšu kalns, Mariņkalns, Moveškalns, Patmaļu kalni, Pērļu kalns, Pinteļu kalns, Plankukalns, Priedes kalniņš, Priežu kalns, Puzuļu kalns, Ragu kalns, Razbainieku kalniņš, Rātes kalns, Rožu kalns, Ruiku kalns, Ruka kalns, Rutkastes pilskalns, Saules kalns, Sīļu kalns, Stauberu kalns, Sveķu kalniņš, Svelberģis, Sviķu kalns, Teļu kalns, Torņa kalns, Tuļķa kalns, Ūpskalns, Valmes kalns.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Ūdensteces labot šo sadaļu
Akmeņupīte, Asarupe, Augulienas strauts, Cirstupe, Dumpjupīte, Dzēsupīte, Gribiņu grāvis, Jerupīte, Kamaldiņa, Letes upīte, Līdumupe, Melderupīte, Mellupe, Mudaža, Olekšupīte, Peledņupīte, Pinteļupīte, Sīļupe, Sprīvuļu upīte, Upīte.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Augulienas ezers, Čušļu ezers, Dindiņu ezers, Gribiņš, Letes ezers, Ludza ezers, Melderu dīķis, Omarda ezers, Opulītis, Pilskalna dīķis, Pintelis, Ragaviņas ūdenskrātuve, Sprīvulis.
Purvi labot šo sadaļu
Drepju purvs, Letes purvs, Lūšu purvs, Sīļu purvs, Šķiņķu purvs, Vageļu purvs, Vilku purvs, Zilie kalni.
Vēsture labot šo sadaļu
Zviedru Vidzemes laikā Kārtenes muiža piederēja Johanam Gustavam fon Bīlovam (Bülow), kura vārds iegājies muižas latviskajā nosaukumā. 1683. gadā Beļavas muižā dzimusi Vidzemes brāļu draudzes atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte.[4] Pēc Lielā Ziemeļu kara muižu savā īpašumā ieguva Bergu dzimta, kas 1750. gadā uz cēla tagadējo Beļavas muižas kungu māju baroka stilā. Pēc feldmaršala Frīdriha fon Berga nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. Pēc 1920. gada agrārās reformas Beļavas muižu 1546 ha kopplatībā sadalīja 69 zemnieku jaunsaimniecībās, no kurām 17 pirms tam jau bija iznomātas zemniekiem (t.s. muižas rentes mājas). Muižas kungu mājā ierīkoja sešgadīgo pagasta skolu. Savukārt Naglienas (Naglenes) muižu 1285 ha kopplatībā sadalīja 59 zemnieku jaunsaimniecībās (tai skaitā bija 15 muižas rentes mājas).[5] 1925. gadā muižas ēkā iekārtoja pagastskolu, tagadējo Krišjāņa Valdemāra pamatskolu.
1935. gadā Madonas apriņķa Beļavas pagasta platība bija 83,3 km² un tajā dzīvoja 1524 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Beļavas un K. Valdemāra ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Beļavas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1949-1949) un Gulbenes rajonā (pēc 1949. gada). Beļavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto K. Valdemāra ciemu, 1973. gadā — likvidēto Ozolkalna ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Stradu ciemam, 1987. gadā pievienoja daļu Gulbenes pilsētas teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Beļavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.
Kultūras pieminekļi labot šo sadaļu
- Andzēnu senkapi
- Atvašu svētliepas
- Augulienas muiža
- Beļavas muiža
- Beļavas senkapi
- Bērzu kalniņš
- Blomes muiža
- Burtnieku dzīvojamā rija
- Dumpurnieku senkapi
- Jaunletu senkapi
- Juru upurozoli
- Kārtenes pilskalns
- Krimu senkapi
- Kubulnieku senkapi
- Lazdu kalns
- Liedskalnu senkapi
- Lisas ezermītne
- Naglenes muiža
- Pērļu kalns
- Puķeskalnu dzīvojamā ēka
- Putniņu senkapi
- Rožu kalns
- Rutkastes pilskalns
- Vecmeišu viduslaiku kapsēta
- Viculaiku pilskalns
- Upurkalniņš
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Beļava (pagasta centrs), Auguliena, Auziņas, Butāni, Dumpji, Gulbītis, Letes, Naglene, Ozolkalns, Pilskalns, Sīļi, Spārīte, Spriņģi, Svelberģis, Vanagi.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
Beļavas pagastā dzimuši:
- Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683—1759), Vidzemes hernhūtiešu kustības veidotāja
- Voldemārs Irbe (1893—1944), latviešu mākslinieks
- Sergejs Duks (1902—1973), koru diriģents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
- Artūrs Aparnieks (1896—1968) — virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks
- Leo Svemps (1897—1975), latviešu gleznotājs.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital[novecojusi saite]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas II. sējuma 2069-70 slejas. Rīga: 1928.-1929.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP