Bauskas novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Bauskas novads (2009—2021).

Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads. Robežojas rietumos ar Jelgavas novadu, ziemeļos ar Ķekavas un Olaines novadiem, austrumos un ziemeļos ar Ogres novadu un dienvidos ar Lietuvas Panevēžas apriņķa Biržu rajona un Pasvales rajona pašvaldībām, kā arī Šauļu apriņķa Pakrojas rajona pašvaldību. Novada centrs atrodas Bauskas pilsētā.

Bauskas novads
Bauskas novads Bauskas novads
Bauskas novada karogs Bauskas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Bauska
Kopējā platība:[1] 2 174,9 km2
 • Sauszeme: 2 131,3 km2
 • Ūdens: 43,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 41 272
Blīvums (2023): 19,4 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik): Aivars Okmanis(NA)
Mājaslapa: www.bauska.lv

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Bauskas novada pašvaldības teritorija iedalās 4 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:

Bauskas apvienība: Bauskas pilsēta, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts;

Iecavas apvienība: Iecavas pilsēta, Iecavas pagasts;

Rundāles apvienība: Rundāles pagasts, Svitenes pagasts, Viesturu pagasts;

Vecumnieku apvienība: Bārbeles pagasts, Kurmenes pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Valles pagasts, Vecumnieku pagasts.

Bez no kādreizējā Aizkraukles rajona pievienotajiem Kurmenes un Valles pagastiem Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā Bauskas rajona teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā.

Daba labot šo sadaļu

Bauskas novads atrodas Zemgales līdzenuma austrumdaļā, ZA nomale ir Viduslatvijas nolaidenuma DR mala. Teritorija galvenokārt līdzena, Skaistkalnes un Taurkalnes apkaimē pauguraina.[3] Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ZA daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.[3] Derīgie izrakteņi: dolomīts (Mežotne, Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži (Pellaju purvs), kūdra (lielākie kūdras purvi — Briģu, Lādzēnu).[4]

Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500-650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.[3] Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,[4] vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).[3]

Upes labot šo sadaļu

Gandrīz visa novada teritorija atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes Mēmele un Mūsa, pietekas Iecava, Misa, Īslīce, Svitene.[4]

Ūdenstilpes labot šo sadaļu

Ezeru novadā maz, lielākie — Taurkalnes Aklais ezers (0,24 km²) un Zāļezers (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — Lādzēnu dīķi (kopplatība 2,6 km²), Arves ezers kopā ar Beibežu dīķi (1 km²), Ozolaines dīķis (0,7 km²), Staņķu dzirnavu ezers (0,23 km²).

Vēsture labot šo sadaļu

Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un Klaipēdas-Pleskavas ceļš. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, zemgaļiem un lietuviešiem, pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas lielkņazisti.[4]

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196746 948—    
197952 731+12.3%
GadsIedz.±%
198956 755+7.6%
200054 855−3.3%
GadsIedz.±%
201147 104−14.1%
202141 314−12.3%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāju
skaits (2021)[6]
1. Bauska Pilsēta - 10 397
2. Iecava Pilsēta - 5736
3. Vecumnieki Ciems Vecumnieku 2053
4. Rītausmas Ciems Īslīces 1236
5. Uzvara Ciems Gailīšu 988
6. Bērzkalni Ciems Īslīces 847
7. Pilsrundāle Ciems Rundāles 697
8. Misa Ciems Vecumnieku 690
9. Skaistkalne Ciems Skaistkalnes 602
10. Code Ciems Codes 567

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (32305)
  
78.3%
Krievi (3522)
  
8.5%
Lietuvieši (1976)
  
4.8%
Baltkrievi (1123)
  
2.7%
Ukraiņi (896)
  
2.2%
Poļi (432)
  
1.0%
Čigāni (59)
  
0.1%
Igauņi (14)
  
0.0%
Ebreji (6)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (939)
  
2.3%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Bauskas novadā atrodas kopā 32 izglītības iestādes:[8]

  • 19 vispārējās izglītības iestādes;
  • 7 pirmsskolas izglītības iestādes;
  • 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Apskates objekti labot šo sadaļu

Rundāles pils, Bauskas pils, Kaucmindes muiža, Skaistkalnes katoļu baznīca,[3] Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, Jumpravmuižas parks, orientēšanās poligons Vecumniekos.[9]

Aizsargājami dabas objekti labot šo sadaļu

Bārbeles sērūdeņraža avots, Skaistkalnes karsta kritenes, Zaļezera purvs, Paņemūnes meži, Vāveres ezers, Seržu tīrelis, Kalēju tīrelis, Iecavas un Mežotnes parki, Stelpes dendroloģiskie stādījumi u. c.

Sadraudzības pašvaldības labot šo sadaļu

Bauskas novadm ir 18 sadraudzības pašvaldības:[8]

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu