Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (latīņu: Bartholomeus Anglicus; dzimis pirms 1203. gada — miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis. Viņa lielākais nopelns ir izziņu grāmata "Par lietu īpašībām" (latīņu: De proprietatibus rerum) (datēts ar 1240. gadu), kas uzskatāma par mūsdienu enciklopēdiju priekšteci. Tajā viņš sniedzis uz tajā laikā pieejamajiem tekstiem balstītu mūsdienu Latvijas zemju (Vidzemes un Zemgales) ģeogrāfijas un kultūras aprakstu.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Par Bartolomeja dzīves sākumu nav precīzu ziņu. Uzskata, ka viņš ir cēlies no Anglijas un studējis Oksfordas Universitātē. 1224. gadā viņš ir bijis profesors Parīzes Universitātē (Sorbonā). 1247. gadā viņš pildījis franciskāņu ordeņa priekšstāvja ("ministra") pienākumus Austrijā, 1255. gadā Bohēmijā (tagadējā Čehijā). 1256. gadā pāvests Aleksandrs IV viņu deleģējis par pāvesta legātu teritorijā uz ziemeļiem no Karpatu kalniem un iecēlis par Lukovas bīskapu Polijas austrumdaļā, netālu no toreizējām Lietuvas zemēm. 1262. gadā viņš iecelts par franciskāņu ordeņa priekšstāvi Saksijā, kur viņš kalpoja līdz savai nāvei.

"Par lietu īpašībām" labot šo sadaļu

Izziņu grāmata par lietu dabu ir sarakstīta studentiem un citiem interesentiem latīņu valodā 19 sējumos. Pastāv vairākas šīs grāmatas kopijas. Reizēm ir grūti lokalizēt viņa pieminētās vietas. Darbā sniegtās daudzās atsauces dod priekšstatu par tā laika sacerējumiem, kas bijuši pieejami Bartolomejam.

Grāmatas sadaļas ietver informāciju par Dievu (I), eņģeļiem un dēmoniem (II), cilvēka prātu un dvēseli (III), fizioloģiju (IV, V un VI), medicīnu (VII), pasaules un debesu uzbūvi (VIII), laiku (IX), formu un vielu (pamatelementiem): uguni (X), gaisu un tā veidiem (XI, XII), ūdeni un tā veidiem (XIII), zemi un tās veidiem (XIV), ieskaitot ģeogrāfiju (XV), dārgakmeņiem, minerāliem un metāliem (XVI), augiem (XVII), dzīvniekiem (XVIII), krāsām, smaržām, garšām un šķidrumiem (XIX).

Grāmatas 19 sējumu satura rādītājs (latīniski) labot šo sadaļu

  1. Liber primus: Unus immensus et incommutabilis deus
  2. II: de proprietatibus angelorum
  3. III: de proprietatibus animæ rationalis — De potentiis animæ
  4. IV: de proprietatibus substantiæ corporeæ — de quattuor elementaribus qualitatibus — de humoribus et eorum generatione effectu et operatione
  5. Liber quintus: de dipositione membrorum
  6. VI: de ætatibus — xx sqq.: de cibo; de potu; de prandio et convivio; xxiiii: de somno
  7. VII: de infirmitatibus: de dolore capitis et eius causis et signis — de medicina et remediis et doloris passionis capitis &c.- lviii: de podagra
  8. VIII: de mundo et corporibus celestibus — xlii: de lumine
  9. IX: de tempore et partibus temporis
  10. X: de materia et forma — de igne
  11. XI: de aere et passionibus eius
  12. XII: de avibus (inkl. vespertilio)
  13. XIII: de aqua et eius ornatu — xxvi: de piscibus
  14. XIV: de terra et partibus eius
  15. XV: de provincibus
  16. XVI: de lapidibus preciosis
  17. XVII: de arboribus et herbis
  18. XVIII: de animalibus
  19. XIX: de coloribus odoribus saporibus et liquoribus

Austrumbaltijas zemes grāmatā Par lietu īpašībām labot šo sadaļu

"Livonija ir Skītijas province, ko okeāna jūra šķir no Vācijas; līvi pielūdz vairākus dievus un ziedo viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzina uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam; tagad šī zeme līdz ar citiem tai pakļautiem vai pievienotiem novadiem ar Dieva žēlastību un vācu varu ir atbrīvota no šīs māņticības.

Zemgale ir vidēji liela province viņpus Baltijas jūras un kopā ar Sāmsalu un Livoniju atrodas Āzijā; tās iedzīvotājus sauc par zemgaļiem, tāpēc ka šo zemi iekaroja galli, kas sajaucās ar pirmiedzīvotājiem; Zemgalē ir liela labības, pļavu un ganību bagātība, bet ļaudis ir neizglītoti, drūmi un bargi.

Semba ir Eiropas province Skītijā starp prūšiem, igauņiem, sāmiem, līviem un kuršiem, kas pēc Varona un Hērodota ziņām visi atradušies gotu varā; Semba ir purviem, mežiem un ūdeņiem aizsargāta zeme, auglīga un ražo daudz labības; paši sembji ir drošsirdīgi un tālu pārspēj citas tautas ar savu prātu un mākslinieku spējām.

Lietuva ir auglīga zeme, bagāta ar purviem, mežiem un ūdeņiem, kāpēc to var iekarot vienīgi ziemā, upēm aizsalstot; leiši ir droši un kareivīgi ļaudis, bet neapvaldīti.

Gotlande ir sala, kas dabūjusi savu nosaukumu no gotiem; tā ir bagāta ar pļavām un zivīm, un ved zvērādu tirdzniecību ar Franciju, Vāciju, Britāniju un Spāniju."

"Par lietu īpašībām", XV sējums "Par provincēm"

Literatūra labot šo sadaļu

  • John De Trevisa. "On the Properties of Things. John Trevisa's Translation of Bartholomaeus Anglicus, de Proprietatibus Rerum: A Critical Text", Oxford University Press, 1988, hardcover, 338 pages, ISBN 0-19-818530-8
  • Lynn Thorndike. "A History of Magic and Experimental Science: During the First Thirteen Centuries of Our Era", Volume II, Columbia University Press, 1923, New York and London, Hardcover, 1036 pages ISBN 0-231-08795-0
  • Heinz Meyer. Die Enzyklopädie des Bartholomäus Anglicus. Untersuchungen zur Überlieferungs- und Rezeptionsgeschichte von 'De proprietatibus rerum (Münstersche Mittelalter-Schriften 77), Habilitationsschrift 1997
  • Heinz Meyer. Bartholomäus Anglicus, De proprietatibus rerum. Selbstverständnis und Rezeption, in: Zeitschrift für deutsches Altertum und deutsche Literatur 117, 1988, S. 237-274
  • Heinz Meyer. Zum Verhältnis von Enzyklopädik und Allegorese im Mittelalter, in: Frühmittelalterliche Studien 24, 1990, S. 290-313
  • Heinz Meyer. Die Zielsetzung des Bartholomäus Anglicus im "De proprietatibus rerum", in: K. Vollmann (Hrsg.): Geistliche Aspekte mittelalterlicher Naturlehre (Wissensliteratur im Mittelalter 16) Wiesbaden 1993, S. 86-98, 151-159
  • Marek Tamm. Signes d’altérité. La représentation de la Baltique orientale dans le De proprietatibus rerum de Barthélemy l’Anglais (vers 1245). Frontiers in the Middle Ages. Proceedings of the Third European Congress of the FIDEM (Jyväskylä, June 2003). Ed. Outi Merisalo. Textes et études du moyen âge 35. Turnhout-Louvain-la-Neuve: Brepols, 2006. P. 147—170.