Baltalksnis
Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks. Latvijā bieži sastopams.
Baltalksnis Alnus incana ((L.) Moench) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Dižskābaržu rinda (Fagales) |
Dzimta | Bērzu dzimta (Betulaceae) |
Ģints | Alkšņi (Alnus) |
Suga | Baltalksnis (A. incana) |
Baltalksnis Vikikrātuvē |
Apraksts labot šo sadaļu
Tas ir līdz 20 m garš, vasarzaļš, vienmājas koks. Miza pelēka, gluda. Lapas veselas, olveidīgas ar nevienādi zobainu malu. Lapas pamats ieapaļš. Virspuse zaļa, kaila, apakšpuse pelēka, tūbaina. Vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas šķirti uz viena un tā paša koka. Vīrišķās ziedu spurdzes garas, nokarenas, sievišķās īsas, gandrīz sēdošas. Zied pirms lapu plaukšanas marta beigās un aprīlī, sēklas izbirst oktobrī.
Biotopi labot šo sadaļu
Aug mitrās un krūmainās pļavās, zāļu purvos, upju ielejās pieupes uzskalotās augsnēs. Primāros mežos sastopams reti. Kā pioniersuga strauji aizaudzē nekoptas ganības, pamestas pļavas un tīrumus.
Izplatība labot šo sadaļu
Baltalksnis aug dažviet Eiropā (Rietumeiropā, Skandināvijā, Alpu malā), Āzijā un Ziemeļamerikā.[1]
Izmantošana labot šo sadaļu
Baltalkšņa koksne galvenokārt tiek izmantota šķeldas un kurināmā sagatavošanai, mazāk tarai, šķiedras un plātņu ražošanai, kokogļu gatavošanai, gaļas un zivju kūpināšanai.[2]
Literatūra labot šo sadaļu
- Artūrs Mauriņš, Andris Zvirgzds. Dendroloģija. Rīga 2006. ISBN 9984-802-21-3
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltalksnis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- latvijasdaba.lv[novecojusi saite]