Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks. Latvijā bieži sastopams.

Baltalksnis
Alnus incana ((L.) Moench)
Baltalksnis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaBērzu dzimta (Betulaceae)
ĢintsAlkšņi (Alnus)
SugaBaltalksnis (A. incana)
Baltalksnis Vikikrātuvē

Apraksts labot šo sadaļu

Tas ir līdz 20 m garš, vasarzaļš, vienmājas koks. Miza pelēka, gluda. Lapas veselas, olveidīgas ar nevienādi zobainu malu. Lapas pamats ieapaļš. Virspuse zaļa, kaila, apakšpuse pelēka, tūbaina. Vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas šķirti uz viena un tā paša koka. Vīrišķās ziedu spurdzes garas, nokarenas, sievišķās īsas, gandrīz sēdošas. Zied pirms lapu plaukšanas marta beigās un aprīlī, sēklas izbirst oktobrī.

Biotopi labot šo sadaļu

Aug mitrās un krūmainās pļavās, zāļu purvos, upju ielejās pieupes uzskalotās augsnēs. Primāros mežos sastopams reti. Kā pioniersuga strauji aizaudzē nekoptas ganības, pamestas pļavas un tīrumus.

Izplatība labot šo sadaļu

Baltalksnis aug dažviet Eiropā (Rietumeiropā, Skandināvijā, Alpu malā), Āzijā un Ziemeļamerikā.[1]

Izmantošana labot šo sadaļu

Baltalkšņa koksne galvenokārt tiek izmantota šķeldas un kurināmā sagatavošanai, mazāk tarai, šķiedras un plātņu ražošanai, kokogļu gatavošanai, gaļas un zivju kūpināšanai.[2]

Literatūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Izplatība
  2. M. Daugavietis. Baltalksnis Latvijā. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava", 2006. 108. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu