Belenija salas (angļu: Balleny Islands) ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Dienvidu okeānā ap 300 km no Antarktīdas krasta. Arhipelāgs stiepjas ap 140 km garumā ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā. Arhipelāgu šķērso dienvidu polārais loks un 95% tā virsmas klāj ledāji.[1]

Belenija salas
Balleny Islands
Belenija salas
Belenija salu satelītattēls
Belenija salas (Antarktīda)
Belenija salas
Belenija salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Dienvidu okeāns
Koordinātas 66°55′S 163°45′E / 66.917°S 163.750°E / -66.917; 163.750Koordinātas: 66°55′S 163°45′E / 66.917°S 163.750°E / -66.917; 163.750
Salu skaits 6
Galvenās salas Janga sala, Bakla sala, Stērdža sala
Platība 782 km²
Garums 144 km
Augstākais kalns Brauna smaile
1524 m
Administrācija
Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
Pretenzija Rosa Teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Belenija salas Vikikrātuvē

Arhipelāgs sastāv no trim galvenajām salā (Janga sala, Bakla sala, Stērdža sala) un vairākām mazām saliņām un klintīm. Salām ir vulkāniska izcelsme un to augstākās virsotnes ir aktīvi vulkāni. Stērdža salas (un visa arhipelāga) augstākās virsotnes Brauna smailes pēdējās aktivitātes novērotas 2001. gada jūnijā.

Arhipelāgu 1939. gadā atklāja brita Džona Belenija ekspedīcija un nosauca to ekspedīcijas vadītāja vārdā. Ekspedīcijas otra kuģa kapteinis Tomass Frīmens bija pirmais, kas 1839. gada 9. februārī salās izkāpa krastā un tā bija pirmā izkāpšana uz cietzemes aiz dienvidu polārā loka.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu