Bēres Ornānā
Bēres Ornānā jeb Apbedīšana Ornānā (franču: Un enterrement à Ornans) ir franču gleznotāja Gistava Kurbē ap 1849.–1850. gadu tapusi eļļas krāsas glezna. Tā tiek uzskatīta par vienu no pagrieziena punktiem 19. gadsimta Francijas mākslā. Gleznā attēlotas gleznotāja vectēva brāļa bēres 1848. gada septembrī viņa dzimtajā pilsētā, nelielajā Ornānā.[3] Parastās provinces bēres attēlotas neglaimojošā reālismā un milzīgā mērogā, ko parasti izmantoja varoniskām vai reliģiskām ainām vēsturiskās glezniecības žanrā. Gleznas demonstrēšana 1850.–1851. gada Parīzes salonā izsauca "eksplozīvu reakciju" un atnesa Kurbē tūlītēju slavu.[4] Glezna šobrīd atrodas Orsē muzejā Parīzē, Francijā.
| Bēres Ornānā | |
|---|---|
| Un enterrement à Ornans | |
 | |
| Mākslinieks |
Gistavs Kurbē  [1] |
| Gads | 1840s |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls [2] |
| Kustība |
literary realism |
| Izmēri | 315.45 cm (124.19 in)[2] × 6.68 m (263 in)[2] |
| Atrašanās vieta | Orsē muzejs |
| Inventāra nr. |
RF 325 |
| Identifikatori |
Joconde ID: 000PE000701 Bildindex der Kunst und Architektur ID: 20450612 |
Šajā Salona izstādē[5] Kurbē īpaši izcēlās ar gleznām "Akmeņu skaldītāji", "Flagē zemnieki" un "Bēres Ornānā". Bēres apmeklējušie cilvēki kļuva par gleznas modeļiem. Iepriekš modeļi tika izmantoti kā tēli vēsturiskos sižetos; šajā gleznā Korbē "gleznoja tos pašus cilvēkus, kuri bija klātienē pie apbedīšanas, visi vietējie iedzīvotāji". Rezultāts ir reālistisks cilvēku un dzīves Ornānā attēlojums.
Glezna no skatītājiem un kritiķiem piesaistīja gan uzslavas, gan sīvu denonsēšanu. Tā ir milzīga izmēra darbs — 3,1 x 6,6 metri, attēlojot prozaisku rituālu, mērogā ko iepriekš izmantoja tikai vēsturiskajā žanrā. Saskaņā ar vēsturnieces Sāras Fonsas teikto, "Parīzē "bēres" tika vērtēts kā darbs, kas ievilcis sevi vēsturiskās glezniecības grandiozās tradīcijās, gluži kā netīri zābaki smalkās viesībās, un, ņemot vērā tradīcijas, tā, protams palika gribot."[6] Protams, gleznai trūkst arī sentimentālās retorikas, kas sagaidāma no šī žanra darba: Kurbē sērotāji neveido teatrālus sēru žestus, un to sejas šķiet vairāk kariķētas kā apgarotas. Kritiķi apvainoja Kurbē par apzinātu dzīšanos pēc neglītības. Tomēr sabiedrība aizvien vairāk ieinteresējās par jauno reālistu pieeju un bagātīgā, dekadentā romantisma fantāzija zaudēja popularitāti. Mākslinieks labi apzinājās šīs gleznas nozīmi; Kurbē sacīja: "Bēres Ornānā patiesībā bija romantisma apbedīšana."[7] Var teikt, ka tā ir arī žanru hierarhijas apglabāšana, kas dominēja franču mākslā kopš 17. gadsimta.
1873. gadā, kad Kurbē politiskie uzskati bija mainījušies, viņš atteicās no darba, sakot, ka tas nav "neko vērts".[8]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ http://jocondelab.iri-research.org/jocondelab/notice/54423/; JocondeLab; pārbaudes datums: 1 janvāris 2017.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 http://jocondelab.iri-research.org/jocondelab/notice/54423/.
- ↑ 1846. gadā iedzīvotāju skaits bija 3304, INSEE commune file
- ↑ Pbs.org. Gustave Courbet's A Burial at Ornans
- ↑ Politiskie nemieri aizkavēja 1850. gada salona atvēršanu līdz 30. 1850. gada decembrim. Faunce, Sarah; Courbet, Gustave; and Nochlin, Linda 1988, p. 2.
- ↑ Faunce, Sarah, and Linda Nochlin. Courbet reconsidered. Issued on the occasion of an exhibition to open at the Brooklyn Museum Nov. 4, 1988 - Jan. 16, 1989, the Minneapolis Inst. of Arts Febr. 18 - April 30, 1989. Brooklyn, NY: Brooklyn Museum, 1988, p. 4. ISBN 0-300-04298-1
- ↑ Gerstle Mack. Gustave Courbet. Da Capo, 1989. 89. lpp. ISBN 9780306803758.
- ↑ Honour, H. and Fleming, J. (2009) A World History of Art. 7th edn. London: Laurence King Publishing, p. 669. ISBN 9781856695848
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēres Ornānā.
 Ārējo resursu video
| |
|---|---|
|
Smarthistory - Courbet's Burial at Ornans |
- Smart History: Courbet's Burial at Ornans Arhivēts 2014. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē.