Bārbeļu dzimta
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē. Krūmi un lakstaugi ar spirāliski sakārtotām lapām. Ziedi vientuļi vai ķekaros, divdzimumu, ar ciklisku zieda daļu sakārtojumu. Auglis — oga (retāk pogaļa vai riekstiņš). Augi satur dzimtai raksturīgu alkaloīdu — berberīnu. Bārbeļu dzimtas augiem sastopamas viendīgļlapju pazīmes — trimērs zieds, izklaidus izvietoti vadaudu kūlīši, reizēm viena dīgļlapa. Krāšņumaugi, nektāraugi un ārstniecības augi. Augļus izmanto pārtikā. Lielākā ģints — bārbeles (Berberis) ar apmēram 400—600 sugām izplatīta Āzijā un Amerikā. Eiropā vienīgā savvaļas suga ir parastā bārbele (Berberis vulgaris), ar C vitamīnu bagātām, ēdamām ogām. Tā bieži sastopama arī Latvijā. Kā krāšņumaugi Latvijā ir introducēti Tunberga bārbele (Berberis thunbergii), spožlapu mahonija (Mahonia aquifolium) u.c.
| Bārbeļu dzimta | |
|---|---|
_Berberis_aquifolium_inflorecences_and_buds.jpg) Parastā bārbele (Berberis vulgaris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
| Dzimta | Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) |
| Iedalījums | |
 Bārbeļu dzimta Vikikrātuvē | |
Sistemātika labot šo sadaļu
Bārbeļu dzimtā dažādi autoriem min no 4 līdz 18 ģintīm ar apmēram 570—700 sugām. Bārbeļu dzimta tiek dalīta divās apakšdzimtās.
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
- apakšdzimta Berberidoideae
- ģints Achlys
- Bārbeles (Berberis)
- ģints Bongardia
- ģints Caulophyllum
- ģints Diphylleia
- ģints Dysosma
- ģints Epimedium
- ģints Gymnospermium
- ģints Jeffersonia
- ģints Leontice
- Mahonijas (Mahonia)
- ģints Podophyllum
- ģints Ranzania
- ģints Vancouveria
- apakšdzimta Nandinoideae
- ģints Nandina
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berberidaceae |