Ausma Luste-Anušēvica
Ausma Luste-Anušēvica (dzimusi 1943. gada 17. janvārī, Rīgā) ir latviešu pianiste. Ilggadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koncertmeistare, kas savas koncertmeistara gaitas uzsākusi jau studiju gados. Latvijas Valsts konservatoriju ar izcilību absolvējusi 1966. gadā pie pedagoģes Jautrītes Putniņas, bet E. Dārziņa speciālo mūzikas skolu — 1961. gadā pie profesora Nikolaja Dauges.[1]
| Ausma Luste-Anušēvica | |
|---|---|
 | |
| Dzimusi |
1943. gada 17. janvārī Rīga, Latvija |
| Nodarbošanās | pianiste, koncertmeistare, pedagoģe |
| Darbības gadi | 1969—pašlaik |
Izglītība labot šo sadaļu
Ausma sākusi apgūt klavierspēli 3 gadu vecumā pie savas mātes Olgas Lustes. Pirmais koncerts — 3 gadu vecumā, atskaņojot Arvīda Žilinska dziesmiņu “Mana tēva mājiņa”. No 5 gadu vecuma klavierapmācība notika pie profesora Nikolaja Dauges, viņa vadībā turpinājās Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā (1950—1961) un Latvijas Valsts konservatorijā, kuru 1966. gadā absolvēja pie izcilās pianistes Jautrītes Putniņas. J. Putniņa atstājusi spēcīgu iespaidu turpmākajā mūziķes attīstībā. 2002. gadā mūziķe Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi profesionālo maģistra grādu mūzikā.[1]
Karjera un biogrāfija labot šo sadaļu
No 1969. gada kā koncertmeistare strādājusi Latvijas Valsts konservatorijā — vokālajā, pūšamo instrumentu un orķestra diriģentu katedrā, kā arī E. Dārziņa un J. Mediņa mūzikas skolā. Par klavierspēles pedagoģi strādājusi speciālo klavieru nodaļā Jelgavas Mūzikas vidusskolā un Rīgas 3. mūzikas skolā. Kā docētāja strādājusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vispārējo klavieru katedrā (1988—2003). Mūzikas akadēmijā, sadarbojoties ar tādiem meistariem kā mežradzniekiem — Jāni Zicmani un Arvīdu Klišānu, flautistu Jāni Moricu, trombonistiem — Gunāru Ordelovski, Boļeslavu Voļaku, trompetistu Georgu Sniķeru u. c., piedalījusies daudzos starprepublikāniskos un starptautiskos pūšamo instrumentu konkursos, saņēmusi daudzus diplomus un atzinības rakstus.
Mūzikas akadēmijā piedalījusies vairākās ārvalstu profesoru meistarklasēs, kā, piemēram, somu trompetes profesora Pasi Pirinena u.c. Koncertējusi kopā ar viesprofesoriem no ASV, trompetistiem — Stīvu Leisringu un Leonardu Kandelariju. Pianiste muzicējusi ar Latvijas un ārvalstu vokālistiem un instrumentālistiem, tostarp, ar kori “Sapnis”, ar ko vairākkārt gūtas uzvaras starptautiskos konkursos. Pēc viena no koncertiem Prāgas Svētā Klementa zālē, Petra Ebena jubilejas koncertā 2010. gadā, viņa saņēmusi Čehijas vēstniecības pateicību “Par starptautisku sakaru stiprināšanu, kā arī par izcilu muzikālo sniegumu”. Neatņemama Ausmas mūzikas dzīves sastāvdaļa ir viņas klaviermūzikas solokoncerti (tos dēvējot par jubilejas koncertiem), kuros atskaņota visdažādāko laikmetu mūzika, sākot no baroka mūzikas līdz mūsdienu komponistu skaņdarbiem. Tajos nozīmīga vieta bijusi gan senās mūzikas komponistiem, kā H. Perselam, J. Kuperēnam, D. Skarlati, gan J. S. Baham, gan V. A. Mocartam un F. Šopēnam, gan mūsdienu komponistu mūzikai, kā piemēram Dž. Geršvina skaņdarbiem. Atklājot interesanto sasaisti starp baroka mūziku un džezu, kas vienmēr bijusi Ausmas kaislība un iedvesmas avots, koncertos īpaša vieta atvēlēta K. Bollinga svītai “No baroka līdz blūzam”, kas vislabāk raksturojusi atklāto sasaisti starp dažādajiem mūzikas stiliem.
Interesants bijis F. Šopēna 200 gadu jubilejai veltītais kamermūzikas koncerts “Un pāri visam mūzika” kopā ar mezzosoprano Antru Bigaču, kas notika 2010. gadā Latviešu Biedrības nama Zelta zālē, kurā bija iespēja iepazīties ar reti atskaņoto F. Šopēna vokālo mūziku.
Ar Liepājas simfonisko orķestri 1971. gadā spēlēts S. Rahmaņinova 3. klavierkoncerts Re minorā, (diriģents Valdis Vikmanis).
2003. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lielajā zālē diriģenta Jāņa Zirņa vadībā ar Leonīda Vīgnera simfonisko orķestri spēlējusi Mocarta re minora klavierkoncertu.
Aktīvi piedalījusies labdarības koncertos. Ir ieraksti Latvijas Radio.
Strādājot gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan mūzikas skolās par koncertmeistari un klavierspēles pedagoģi, daudz piedalījusies dažādos koncertizbraukumos ar tādiem operas solistiem kā Miķeli Fišeru, Pēteri Grāveli, Veru Davidoni u. c., kā arī darbojusies TTT vokālajā studijā, pat iestudējot A. Dvoržāka operu “Nāra”. Ieinteresētība mūsdienu džeza sasaistē ar klasisko mūziku, jo īpaši seno mūziku, veicinājusi viņas iecienītā franču komponista K. Bollinga svītas “No baroka līdz blūzam” izmantošanu agrākās Rīgas Kinostudijas fotomākslinieka Aivara Čakstes veidotajās fotoizstādēs “Pāri laikiem gaisma plūst”, kurās elegantā franču komponista mūzika pianistes un ansambļa izpildījumā sasaucas ar izstādē attēlotajiem, smalki niansētajiem latviešu izcilo dzejnieku un mākslinieku portretiem. Izstādes notika Limbažu Kultūras namā, Liepupes Tautas namā un Saulkrastu Kultūras namā 2020. gadā, kad tika atzīmēta K. Bollinga 90 gadu jubileja.
Pārtraucot aktīvas darba gaitas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luste-Anušēvica pievērsās bērnu un jauniešu, tostarp savu mazbērnu izglītošanai mūzikā. Latviešu Biedrības namā 2013. gada 26. aprīlī notika koncerts “Melnbalto taustiņu vilinājums”, kurā bez jaunajiem talantiem piedalījās arī pati pianiste un viesmāksliniece Solveiga Raja.[2]
Teju 40 gadu ilgajā laulībā (no 1973. līdz 2013. gadam) ar Jaunā Rīgas teātra aktieri un Eduarda Smiļģa istabas glabātāju Kārli Anušēvicu (1930—2013), dzimuši divi dēli — Kaspars un Krišjānis. Ir 4 mazbērni — Niks, Anna un Ieva, Madara.
2022. gada 17. jūlijā Baltezera baznīcā Ausma salaulājās ar jaunības dienu draugu, fotomākslinieku, Aivaru Čaksti.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 lvportals.lv. «RLB aicina uz pianistes Ausmas Lustes-Anuševicas jubilejas koncertu - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-29.
- ↑ «Melnbalto taustiņu vilinājums...». rlb.lv. Skatīts: 2024-01-29.