Vikipēdija

Augstās krūmmellenes

augu suga

Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji. Sauktas arī par augstajām zilenēm (angļu: blueberries), lielogu zilenēm, bet Latvijā nolemts tās saukt par augstajām krūmmellenēm.[1]

Augstās krūmmellenes
Vaccinium corymbosum (L.)
Augstās krūmmellenes
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseDilēniju apakšklase (Dilleniidae)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaĒrikas (Ericaceae)
ĢintsMellenes (Vaccinium)
SugaAugstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum)
Augstās krūmmellenes Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmos augsto krūmmelleņu selekcijas mēģinājumus veica F. Kovils 20. gadsimta sākumā. Viņš divus gadus veltīja krūmmelleņu sēklu un ogu izpētei, kā arī pētīja to pavairošanas un apputeksnēšanas metodes. 1908. gadā tika izvēlēts pirmais savvaļas augsto krūmmelleņu stāds krustošanai, ko nosauca par ‘Brooks’. Tā ogas bija 1,3 cm diametrā un ļoti aromātiskas (galvenā īpašība, kurai pievērsa visvairāk uzmanības selekcijas procesā). 1909. gadā krustošanai izvēlējās vēl vienu no savvaļas sugas izdalītu šķirni — ‘Russell’. Pirmo veiksmīgo abu šķirņu krustojumu izveidoja 1911. gadā, bet 1913. gadā jau bija izveidoti 3000 hibrīdi. Ar E. Vaitas palīdzību no savvaļas sugām tika izdalītas vēl citas šķirnes, kā rezultātā varēja izveidot jaunus hibrīdus.[2] Krūmmelleņu veidošanas procesā izmantotas 4 savvaļas sugas. Tā kā šīs sugas ir no dažādiem klimata reģioniem, iedala vairākus krūmmelleņu tipus ar atšķirīgu krūmu augstumu un salcietību. Zemās krūmmellenes iegūtas atlasot ražīgākos klonus no šaurlapu mellenēm (Vaccinium angustifolium), augstās krūmmellenes izveidotas no vairogu mellenēm (Vaccinium corymbosum) un krustojumiem ar citām sugām, pusaugstās krūmmellenes ir šaurlapu melleņu un vairogu melleņu hibrīdi, bet Eša („Truša acs”) krūmmellenes iegūtas no Vaccinium ashei un ir piemērotas tikai ļoti siltam klimatam. Latvijā vispiemērotākie apstākļi ir augsto krūmmelleņu šķirnēm.[1][3]

Latvijā pirmie pētījumi uzsākti ap 1970. gadu Salaspils botāniskajā dārzā, tos veica Dr. Biol. A. Ripa, bet tikai pēc 2000. gada tās sāka iegūt pieaugošu popularitāti. Krūmmellenes tiek stādītas gan piemājas dārzos, gan lielās audzētavās. 2008. gadā stādījumu platības jau tuvojās 200 ha.[1]

Izplatība un biotopi labot šo sadaļu

 
Augsto krūmmelleņu izplatība pasaulē

Augsto krūmmelleņu dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumos, no Jaunskotijas un Ontārio līdz Alabamai (dienvidos)un Viskonsinai (ziemeļos). Mūsdienās tās ir sastopamas jau ļoti plašā areālā. Tās ir sastopamas Austrālijā, kā arī Lielbritānijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā un citās Eiropas valstīs.[2][4] Dabā tās aug purvainās vietās, upju un ezeru malās un smilšainos purvos, zemos un mitros mežos. Sastopamas arī sausās augtenēs — kāpās, akmeņainās nogāzēs, ozolu mežos un priežu mežos.[5][6]

Raksturojums labot šo sadaļu

 
Augsto krūmmelleņu krūms

Saknes ir ļoti smalkas, lielākās no tām apmēram 11 mm diametrā, bet mazākās — 2 mm diametrā. 30—60% no sakņu sausās masas ir tieši 2 mm saknes. Saknēm nav spurgaliņu. Galvenokārt tās izkārtojas paralēli augsnes virskārtai. Saknes var būt pat 80 cm dziļumā, bet vislielākais sakņu blīvums ir 23 cm dziļumā. Raksturīga mikorizas veidošana.[2][7]

2—4 m augstie krūmi ir ļoti zaroti. Tie var būt gan nelieli un kompakti, gan ļoti lieli un plaši.[8] Lielāko zaru miza ir rievaina, pelēkā, pelēki brūnā krāsā, savukārt mazākie zariņi ir dzeltenīgi brūni, brūni, sarkani, tie var būt pilnīgi gludi vai arī klāti ar smalkiem matiņiem, bieži arī kārpaini. Jaunie stumbri ir gaiši zaļi, cilindriski, pilnīgi gludi vai klāti ar smalkiem matiņiem.[6][9]

Lapas vienkāršas, 3,8—8,2 cm garas, forma eliptiska vai ovāla, lapas gals smails, lapu malas gludas vai arī smalki robotas. Lapu virspuse ir tumši zaļa, vidēji zaļa vai dzeltenīgi zaļa, gluda, klāta ar kutikulu. Lapu apakšējā daļa ir bāli zaļa, gluda vai arī ar smalkiem matiņiem uz lapu dzīslām. Lapu kātiņi gaiši zaļi un ļoti īsi. Rudenī lapas kļūst spilgti sarkanas.[6][9]

Ziedi izkārtoti ķekaros, katrā ķekarā 8—10 ziedi, tie atrodas gan uz iepriekšējā gada jaunajiem dzinumiem, gan uz krūma pamatzaru sāndzinumiem. Viena zieda garums ir apmēram 6—12 mm. Katrs zieds sastāv no zvanveida vainaga (5 saaugušas vainaglapas), 5 īsām kauslapām, 10 ieskautām putekšņlapām, auglenīcas ar vienu drīksnu. Zieda vainags ir no baltas līdz gaiši rozā krāsai, kauslapas gaiši zaļas. Zied pavasarī, izturīgi pret salnām. Ir šķirnes, kuru atvērušies ziedi iztur -2°—-4°C salu. Turklāt visi ziedi neatveras vienlaicīgi, kas pasargā no izsalšanas un ražas zuduma. Visjutīgākie ir ogu aizmetņi tūlīt pēc noziedēšanas. Krūmmellenēm ir raksturīga pašappute, bet tās dos labāku ražu, ja blakus būs dažādas šķirnes. Galvenie apputeksnētāji ir kukaiņi.[1][6][9]

Sulīgo ogu krāsa no gaiši zilas līdz gandrīz melnai. Satur ļoti daudz mazu sēkliņu. Ogas var būt apaļas, saplacinātas, lodveida, bet to izmēri ir atkarīgi no augšanas apstākļiem, stāda vecuma un šķirnes. Lielākās var sasniegt pat 2,5 cm diametru. Raksturīga Sēklas izplata dzīvnieki (zoohorija).[2][6][9]

Ogas labot šo sadaļu

 
Augsto krūmmelleņu ogas

Augstās krūmmellenes ir plaši pazīstamas to vērtīgo ogu dēļ. Tām ir maza kaloritāte, 100 g svaigu ogu ir tikai 57 kalorijas. To sastāvā ir ļoti daudz veselībai svarīgas vielas, piemēram šķīstošās šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni un antioksidanti (hlorogēnā skābe, beta karotīns, luteīns, zeaksantīns u.c.). Krūmmelleņu ogas ir pirmajā vietā pēc antioksidantu aktivitātes, apsteidzot zemenes un apelsīnus u. c. augļus un ogas. Šīs ķīmiski aktīvās vielas palīdz organismam atbrīvoties no brīvajiem radikāļiem un pasargā cilvēka ķermeni no vēža, novecošanas, deģenerējošām slimībām un infekcijām. Ogu sastāvā esošā hlorogēnā skābe palīdz mazināt cukura līmeni asinīs. Svaigas ogas satur C, A un E vitamīnus, kas arī darbojas kā antioksidanti. Nelielos daudzumos satur arī B grupas vitamīnus, piemēram, niacīnu, piridoksīnu, pantotēnskābi un riboflavīnu. Šie vitamīni darbojas kā ko-faktori, palīdz organismam pārstrādāt ogļidrātus, olbaltumvielas un taukus.[1][10][11] Ogās lielos daudzumos ir arī tādas minerālvielas kā kālijs (svarīgs komponents šūnu un ķermeņa šķidrumos, kas palīdz kontrolēt sirds ritmu un asinsspiedienu), mangāns (kofaktors antioksidantu enzīmiem), varš (nepieciešams eritrocītu veidošanā), dzelzs (svarīgs eritrocītu formēšanā) un cinks.[10] Krūmmelleņu ogas ir vērtīgākas par savvaļas melleņu ogām.[1]

Audzēšanas prasības labot šo sadaļu

Augstās krūmmellenes dod priekšroku ar barības vielām bagātai, mitrai un skābai (pH robežās 4,5—5,5) augsnei, vispiemērotākās ir mālsmilts augsnes, kuras ir pietiekami irdenas un uzlabotas ar skābo sfagnu kūdru, lapu trūdvielām vai kompostu. Nepieciešama no kaļķiem brīva augsne, ja augsnē klāt ir kaļķi, tad augiem ātri var novērot hlorozi. Lai panāktu nepieciešamo augsnes skābumu, stādīšanas vietā iestrādā skābo kūdru un vēlāk izmanto ēriku dzimtai specifiski izveidotos skābos mēslojumus. Ieteicams stādīt saulainās vai daļēji ēnainās vietās. Ja stāds augs ēnā, ogas kļūs skābas un nogatavosies ilgākā laika periodā. Ideālā gadījumā krūmus jāstāda pasargātā vietā, kur tie saņems rīta sauli un pēcpusdienas ēnu un iegūs aizsardzību no spēcīgiem vējiem. Visā augšanas periodā jānodrošina nepieciešamās barības vielas un mitrums. Svarīgi izveidot biezu mulčas slāni apkārt stādiem, tādā veidā var nodrošināt vides skābumu un pasargāt augsni no pārlieku ātras izžūšanas.[1][3][5][12]

Pavairošana labot šo sadaļu

Augstās krūmmellenes var pavairot ar sēklām, kā arī izmantot veģetatīvās pavairošanas metodes. Pavairojot ar sēklām ir jāņem vērā, ka pirms iesēšanas ir nepieciešama sēklas apstrāde (piemēram stratifikācija). Dabā sēklu ķīmiskā apstrāde notiek izejot caur dzīvnieku zarnu traktu. Pavairojot ar sēklām, nesaglabāsies mātes auga ģenētiskā informācija, bet iespējams iegūt jaunu hibrīdu ar atšķirīgām, labākām īpašībām.[9] No veģetatīvās pavairošanas metodēm visvairāk izmanto mikropavairošanu. Ar šo metodi īsā laika periodā var iegūt lielu skaitu un no patogēniem brīvus mātes auga klonus. Tā kā mikropavairošana ir dārgs process, to izmanto lai iegūtu lielu daudzumu stādu. Mājas apstākļos var izmantot pavairošanu ar spraudeņiem, tādā veidā saglabājot mātes auga īpašības un ātrāk iegūstot ogas ražojošus krūmus.[13]

Šķirnes labot šo sadaļu

Krūmmellenēm ir raksturīga pašappute, bet lielāku un labāku ražu iespējams iegūt, stādot blakus vairāku šķirņu krūmus. Latvijā svarīgi izvēlēties salcietīgas un agras šķirnes. Vēlās šķirnes nepaspēs nogatavoties vēsajos rudeņos.[1] No izveidotajām krūmmelleņu šķirnēm, Latvijā iesaka audzēt:

  • ‘Blue Crop’ — viena no ražīgākajām šķirnēm, ļoti daudz lielu un aromātisku ogu. Salīdzinoši pieticīga augšanas apstākļos un spēj ilgāk izturēt sausumu, nekā citas šķirnes, ogas gaiši zilas. Vidus sezona. Raža ienākas augusta sākumā.
  • ‘Blue Ray’ — ražīgi un spēcīgi krūmi, ogas ļoti lielas, gaiši zilas. Vidus sezona. Raža ienākas jūlija beigās/augustā sākumā.
  • ‘Chandler’ — pasaules lielākās zilenes. Šai šķirnei ir visgarākais ogu vākšanas periods. Vidus līdz vēlā sezona. Raža ienākas augusta sākumā.
  • ‘Duke’ — viena no ražīgākajām šķirnēm, augstas kvalitātes ogas. Agrā šķirne. Raža ienākas jūlija vidū.
  • ‘Northland’ — vislabāk iztur salu, ogas vidēji lielas un saldas. Agra līdz vidēja sezona. Raža ienākas jūlija beigās/augusta sākumā.
  • ‘Patriot’ — vidēji agra šķirne ar ļoti lielu ražu. Ogas lielas un saldas. Raža ienākas jūlija beigās.
  • ‘Spartan’ — vidēji ražīgi krūmi, bet ogas ļoti lielas un ar izcilu garšu. Zied vēlu. Raža ienākas jūlija beigās.
  • ‘Northblue’ — zemi krūmi. Raksturīga meža ogu garša. Raža ienākas jūlija beigās/augusta sākumā.
  • ‘Chippewa’ — kompakti krūmi, agrā šķirne. Ļoti saldas ogas. Raža ienākas augusta sākumā.
  • ‘Toro’ — ļoti ražīga un vidēji agra šķirne. Ogas lielas ar īsu ienākšanās periodu. Raža ienākas jūlija beigās/augusta sākumā.[1][8][14]

Citas populāras šķirnes ir ‘Bluejay’, ‘Bluegold’, ‘Berkley’, ‘Jersey', ‘Brigitta’, ‘Coville’, ‘Sunshine Blue’, ‘Rubel’, ‘Jersey’ u.c. šķirnes, bet tās nav salizturīgas vai arī ir vēlās šķirnes un Latvijas apstākļos nespēj pilnīgi nogatavoties.[1][8][14]

Izmantošana labot šo sadaļu

 
Ievāktas augsto krūmmelleņu ogas

Augstās krūmmellenes visvairāk izmanto komerciālos nolūkos. Tās plaši lieto kulinārijā — svaigas, saldētas, žāvētas (dūmos, saulē), vārītas un pat ceptas. Ražo dažādus jogurtus, krēmus un ievārījumus. No žāvētām lapām un ogām gatavo tējas.[9]

Krūmmellenes izmanto arī apstādījumos. Pavasarī tās skaisti zied, vasarā dod bagātīgu ogu ražu (krūmi pilni ar ziliem ogu ķekariem) un rudenī lapas nokrāsojas dažādos sarkanos toņos.[15] Krūmmellenes kalpo arī kā barība dažādiem putniem un zīdītājiem.[9]

Krūmmellenēm ir plašs pielietojums medicīnā. Tās izmanto, ārstējot diareju, aterosklerozi, asiņojošas smaganas, kataraktu, acu slimības, diabētu, tūskas, dizentēriju, stomatītu un citas slimības. Lapu vai sakņu mizas novārījumus izmanto čūlu ārstēšanā. Ar sulu var ārstēt mutes un rīkles iekaisumus, pēc iespējas ilgāk turot to mutē.[16]

Problēmas labot šo sadaļu

Lai gan lielajiem augsto krūmmelleņu audzētājiem ir problēmas ar kukaiņiem un parazītiem, mājas apstākļos reti ir problēmas. Krūmmelleņu kāpurs un ķiršu augļu tārps ir visbiežāk sastopamie kaitēkļi. Ir dažas slimības, kuras var nodarīt kaitējumu ražai vai arī visam augam.[3] Sastopamas dažādas mikroorganismu izraisītas slimības, piemēram, sēne Monilinia vaccinii-corymbosy izraisa moniliozi — ogas mumificējas un nokrīt. Lai no šīs slimības izvairītos, ir jāstāda neuzņēmīgi stādi, nokritušās ogas vienmēr jāsavāc, raža jānovāc laikā.[17] Sastopama arī stumbru rūsa, kas izraisa mizas plaisāšanu.[3] Ļoti lielus kaitējumus nodara putni, kurus pievilina zilās ogas. Lai novērstu šo problēmu, krūmus var apklāt ar tīkliem, bet krūmmelleņu audzētavās putnu atbaidīšanai izmanto dažādus trokšņus.[2]

Galerija labot šo sadaļu

  •  
    Augsto krūmmelleņu stāds
  •  
    Ogu ķekars
  •  
    Ogu ķekars
  •  
    Ogas šķērsgriezums
  •  
    Augsto krūmmelleņu ziedi
  •  
    Ziedi
  •  
    Zari
  •  
    Lapas rudenī

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 Publikācijas — Mazā Dārzniecība
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Robert Edward Gough 1994. The Highbush Blueberry and its Management. 275 lpp. Food Products Press.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Fern Marshall Bradley, Barbara V. Ellis 1997. Rodale’s All-New encyklopedia of Organic Gardening: The indespensible Resource for Every Gardner. 693 lpp. Rodale Press.
  4. ↑ Vaccinium corymbosum (Highbush blueberry) | NPIN
  5. ↑ 5,0 5,1 Vaccinium corymbosum High-Bush Blueberry PFAF Plant Database
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 High-Bush Blueberry (Vaccinium corymbosum)
  7. ↑ Luis Rene Valenzuela-Estrada, 2008. Above- and Belowground Physiology in Vaccinium Corymbosum L. (Northern Highbush blueberry) in response to water stress and reproductive effort.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 Plants: Blueberries
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 «Highbush Blueberry Plant Guide». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. decembrī. Teksts " Corymbosum Plant Information " ignorēts; Teksts " Garden Guides " ignorēts
  10. ↑ 10,0 10,1 Blueberries nutrition facts and health benefits
  11. ↑ Blue facts
  12. ↑ «Vaccinium corymbosum - Blueberry :: Plant Nursery». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 13. decembrī.
  13. ↑ Ross S., Castilio A., 2009. Mass propogation of Vaccinium corymbosum in bireactors. Agrociencia Uruguay.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Vaccinium corymbosom». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. martā. Skatīts: 2013. gada 17. martā.
  15. ↑ Paghat's Garden: Vaccinium corymbosum
  16. ↑ http://www.oocities.org/athens/4177/blueberry.html
  17. ↑ «Blueberry (Vaccinium corymbosum)-Mummy Berry». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 13. decembrī. Teksts " Pacific Northwest Plant Disease Handbook " ignorēts
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Augstās_krūmmellenes&oldid=4029859"