Atēna

Atēna (grieķu Ἀθηνᾶ vai Ἀθήνη, doriešu Ἀσάνα) sengrieķu mitoloģijā ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne. Atēna ir pirmsgrieķiskas izcelsmes dieviete.

Romiešu Atēnas skulptūra (Luvra)

Arejs ir neaprēķināms kaujas dievs, savukārt Atēna izmanto stratēģiju un taktiku. Trojas karā viņa nostājās grieķu pusē.

Romiešu mitoloģijā Atēnu dēvē par Minervu.

Mīti

Atēnas rašanās

Saskaņā ar klasisko sengrieķu mitoloģiju Atēna ir Zeva un Metīdas (gudrības dievietes) meita. Bija pareģots, ka Metīdas bērni būs stiprāki par pašu Zevu, tāpēc Zevs Metīdu pārvērta par mušu un norija, taču bija par vēlu un Metīda jau gaidīja bērnu. Metīda savai meitai sāka gatavot bruņucepuri un bruņas, kas sagādāja Zevam lielas sāpes. Atkarībā no avotiem Prometejs, Hēfaists, Hermejs (vai pat vēl kāds cits) pāršķēla Zevam galvu ar Mīnoja cirvi un pasaulē pilnā bruņojumā nāca Atēna.

Atēnas

Atēna ar Poseidonu sacentās par varu Atēnās. Viņi vienojās katrs dot atēniešiem vienu dāvanu, lai tie izvēlētos, kura tiem tīk labāk. Poseidons cirta zemē ar savu trijzari un tur pacēlās avots, taču tā ūdens bija sāļš un ne visai noderīgs, savukārt Atēna atēniešiem piedāvāja pirmo audzēšanai piemēroto olīvkoku. Atēnieši par savu aizbildni izvēlējās Atēnu, jo no olīvkoka varēja iegūt eļļu, pārtiku un koksni.

Pastāv arī cita mīta versija, kurā Poseidons rada pirmo zirgu, taču atēnieši joprojām izvēlas Atēnas dāvanu.

Atēna bija arī citu pilsētu (tostarp Spartas) aizbildne.

Arahne

Kāda sieviete vārdā Arahne (Αράχνη) reiz lielījās, ka ir labāka audēja nekā Atēna, aušanas dieviete. Atēna viņai parādījās vecas sievietes izskatā un lika Arahnei atsaukt savus vārdus, taču Arahne viņu izaicināja uz sacensību. Atēna audumā attēloja savu cīņu ar Poseidonu par Atēnām, savukārt Arahne - Zeva daudzās romantiskās dēkas. Atēna, nikna par Arahnes prasmi un temata izvēli, iznīcināja viņas darbu un iesita viņai ar atspoli. Pēcāk Atēna Arahni pārvērta par pirmo zirnekli.

Atēna mākslā

Parasti Atēnu attēlo pilnās bruņās ar šķēpu un vairogu, uz kura redzama gorgonas Medūzas galva.

Atēnu bieži attēlo arī ar pūci Athene noctua (gudrības simbolu) uz pleca.

Sākotnējos Atēnas attēlos uz vāzēm dievietei ir dažas pirmsgrieķiskās dievietes īpašības, piemēram, lieli putna spārni (sākotnēji Atēna varētu būt bijusi putnu dieve).

Atēnas kults

Atēnas kults bija izplatīts visā Grieķijā, taču sevišķi Atikā un Atēnās. Atēnai bija veltīti vairāki auglības svētki - Proharistēriji, Plintēriji, Areforiji, Kalintēriji un Skirofoji, kas katrs bija veltīts noteiktam augšanas aspektam. Šo svētku laikā iedzīvotāji zvērēja kalpot Atēnai.

Nozīmīgākie Atēnai par godu rīkotie svētki bija Panatēnaji, kurus ieviesa Erihtonijs. Katru gadu Panatēnajus rīkoja Solons; Peisistrats rīkoja Lielos Panatēnajus. Perikls ieviesa sacensības mūzikas izpildīšanā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atēna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Athene Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)