Šis raksts ir par komiksu tēlu. Par Zemes mākslīgo pavadoni skatīt rakstu Astérix (pavadonis).

Asterikss ir izdomāts galls, tēls Eiropas komiksu, animācijas filmu un mākslas filmu sērijā "Asterikss un Obelikss" (franču: Astérix et Obélix). Asterikss un viņa labākais draugs Obelikss, dzerot druīda Panoramiksa brīnumdziru, cīnās pret Cēzara vadīto romiešu karaspēku, kas uzbrucis Gallijā. Varoņi bieži ceļo uz dažādām valstīm un reģioniem: Eiropas (Britānija, Spānija, Itālija), un citiem (Ēģipte, Amerika, Indija).

Francijas pastmarka, Asterikss (1999)

33 komiksu grāmatas pārtulkotas vairāk nekā 100 valodās un dialektos. Asteriksa tēls ir populārs lielākajā daļā Eiropas valstu, kā arī Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijā, Indonēzijā, Singapūrā, Kenijā, Dienvidāfrikas Republikā, Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Kolumbijā. Asteriksa popularitātes noslēpums ir tas, ka viņa tēls atbilst dažādu vecumu auditorijai un dažādām tautībām: vizuālie gegi uzjautrina bērnus, vecākiem paredzēti joki, kas balstīti uz vārdu spēlēm (piemēram, ar galveno varoņu vārdiem) un parodējot mūsdienas.

Asterikss ir ar nodomu izkropļots vārds "asterisks". Pirmais komikss par Asteriksu, kuru radīja franču mākslinieks Albērs Uderzo un rakstnieks Renē Gosīni, parādījās žurnālā Pilote 1959. gadā.[1] Šajā komiksā bija arī Asteriksa draugs Obelikss un suns Idefikss. 1961. gadā izdeva pirmo komiksu grāmata par Asteriksu — "Asterikss no Gallijas".

Komiksa autori nosaukumu izdomāja speciāli, lai tas sāktos ar burtu "A", lai tas vienmēr atrastos pirmajās komiksu katalogu rindās.

Francijā izveidots izklaides parks, kas nosaukts Asteriksa vārdā. Atrakcijas saistītas ar galla piedzīvojumiem.

Komiksi labot šo sadaļu

  • "Asterikss no Gallijas" (1959)
  • "Asterikss un zelta sirpis" (1960)
  • "Asterikss un goti" (1961—62)
  • "Asterikss — gladiators" (1962)
  • "Asterikss un bankets" (1963)
  • "Asterikss un Kleopatra" (1963)
  • "Asterikss un lielā cīņa" (1964)
  • "Asterikss Britānijā" (1965)
  • "Asterikss un normāņi" (1966)
  • "Asterikss — leģionārs" (1966)
  • "Asterikss un virsaiša vairogs" (1967)
  • "Asterikss olimpiskajās spēlēs" (1968)
  • "Asterikss un katls" (1968)
  • "Asterikss Spānijā" (1969)
  • "Asterikss un romiešu aģents" (1970)
  • "Asterikss Šveicē" (1970)
  • "Dievu savrupmāja" (1971)
  • "Asterikss un lauru lapu vainags" (1971)
  • "Asterikss un pareģis" (1972)
  • "Asterikss Korsikā" (1973)
  • "Asterikss un Cēzara dāvana" (1974)
  • "Asterikss un dižā šķērsošana" (1975)
  • "Obelikss un Ko" (1976)
  • "Asterikss Beļģijā" (1979)
  • "Asterikss un dižā sadale" (1980)
  • "Asterikss un melnais zelts" (1981)
  • "Asteriksa dēls" (1983)
  • "Asterikss un burvju tepiķis" (1987)
  • "Asterikss un slepenais ierocis" (1991)
  • "Asterikss un Obelikss kopā jūrā" (1996)
  • "Asterikss un aktrise" (2001)
  • "Asterikss atgriežas skolā" (2003)
  • "Asterikss un krītošās debesis" (2005)
  • "Asteriksa un Obeliksa dzimšanas diena: Zelta grāmata" (2009)
  • "Asterikss un Pikti" (2013)
  • "Asterikss un Cēzara Papiruss" (2015)

Ārpus sērijas izdevumi labot šo sadaļu

  • "Asterikss iekaro Romu" (1976)
  • "Kā Obelikss iekrita burvju dzirā, kad viņš bija mazulis" (1989)

Filmas labot šo sadaļu

Animācijas filmas labot šo sadaļu

Mākslas filmas labot šo sadaļu

Mākslas filmu sērijā Obeliksu atveido Žerārs Depardjē. Asteriksu pirmajās divās filmās atveidoja — Kristians Klavjē, trešajā — Klovis Korņaks, bet ceturtajā Eduards Bāers.

Interesanti fakti labot šo sadaļu

  • Pirmo Francijas ZMP, ko palaida orbitā 1965. gadā, nosauca "Asterikss", par godu komiksu tēlam. Asteroīds 29401 Asterikss arī nosaukts par godu tēlam.
  • 1992. gada vasaras olimpisko spēļu reklāmas kampaņas laikā, Parīzē, uz Eifeļa torņa izvietoja vairākus Asteriksa plakātus.
  • Asterikss un Obelikss bija uz žurnāla Time Francijas speciālizlaiduma vāka.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. BDoubliées. «Pilote année 1959» (French).

Ārējās saites labot šo sadaļu