Arnolds Indriksons
Arnolds Pēteris Indriksons (dzimis 1893. gada 1. septembrī (pēc vecā stila — 19. augustā[1]), miris 1941. gada 27. jūlijā) bija latviešu virsnieks un vieglatlēts, piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā.
 | |
| Personas dati | |
|---|---|
| Dzimis |
1893. gada 1. septembrī Rīga, Krievijas impērija |
| Miris |
1941. gada 27. jūlijā (47 gadu vecumā) PSRS, Maskava |
| Pārstāvētā valsts |
Krievijas impērija |
| Profesionālā informācija | |
| Sporta veids | vieglatlētika |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1893. gadā Rīgā tirgotāja Jura Indriksona un viņa sievas Karlīnes, dzimušas Ezeriņas, ģimenē.[1][2]
Darbojās Rīgas 2. riteņbraucēju klubā, LSB. Piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā, kur startēja 1500 m distancē, nav pārvarējis priekšskrējiena kārtu, rezultāts nav ticis fiksēts. 1912. gadā izcīnījis 2. vietu Krievijas čempionātā 400 m distancē (57,0 s).[3]
Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas armijas virsnieks. Pēc kara strādāja Līgatnes papīrfabrikā.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī viņu apcietināja un 1941. gada 27. jūlijā nošāva Butirku cietumā Maskavā.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Rīgas Sv. Ģertrūdes ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. 1893. gads - Nr.378
- ↑ 2,0 2,1 Māra Japiņa /Federe/ par Federu ģimeni un vecāko mātes brāli Arnoldu Pēteri Indriksonu
- ↑ Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 190. lpp. ISBN 9984558657.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
  | Šī Latvijas sportista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
