Arnolds Bērzs (vēsturnieks)

Arnolds Bērzs (dzimis 1940. gada 25. aprīlī Zvārdes pagastā) ir latviešu vēsturnieks, izglītības un kultūras darbinieks, publicists, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Arnolds Bērzs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1940. gada 25. aprīlī (84 gadi)
Zvārdes pagasts, Karogs: Latvija Latvija
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1940. gada 25. aprīlī Zvārdes pagastā.[1] Mācījās Kabiles septiņgadīgajā skolā un Kuldīgas vidusskolā.[2] No 1962. līdz 1969. gadam studēja vēsturi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1985. gadā beidza LVU aspirantūru, bet zinātņu kandidāta disertāciju neaizstāvēja. Strādāja par vecāko pasniedzēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā.[3]

Atmodas kustības laikā A. Bērzs bija Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas valdes loceklis. 1990. gadā A. Bērzu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 89. Liepājas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4]

Pēc Augstākās Padomes deputāta pilnvaru beigām strādājis Aizsardzības ministrijā.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

2000. gadā A. Bērzu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”.

Literatūra labot šo sadaļu

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces labot šo sadaļu