Apaļvaboļu dzimta (latīņu: Byrrhidae) — vaboļu dzimta, kurā ir zināmas aptuveni 450 sugas.[1]

Apaļvaboļu dzimta
Cytilus sericeus
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
KārtaVaboles (Coleoptera)
ApakškārtaVisēdāju vaboļu apakškārta (Adephaga)
VirsdzimtaBuprestoidea
DzimtaApaļvaboļu dzimta (Byrrhidae)
Iedalījums
Apaļvaboļu dzimta Vikikrātuvē

Pieaugušo īpatņu apraksts labot šo sadaļu

Apaļvaboles raksturojas ar ļoti izliektu, ovālu vai olveidīgu ķermeņa formu. Tie ir mazi vai vidēji lieli kukaiņi. Ķermenis pārsvarā ir tumši pelēkā, brūnā vai melnā krāsā, dažreiz lokāli ar zaļu metālisku piekrāsu, no augšas bieži ar raibu zīmējumu no matiņiem.[2]

Skatā no augšas galva gandrīz nav redzama. Ja galva ir salikta tad paliek ārpusē augšēja lūpa jeb labrums un mandībulas, vai tikai labrums paliek ārpusē, vai arī labrums paliek neredzams. Klipeuss no priekšas ir taisns vai ar izgriezumu, dažreiz apmalots; nav atdalīts no pieres. Labrums parasti ir resns, no augšas pie pamata ar šķērsķīli; aiz ķīla ir rieva. Mandībulas ir spēcīgas, ar dažiem smailiem izaugumiem uz virsotnes un ar vienu tādu uz iekšējas malas, aiz kura savukārt ir dziļš izgriezums, kas ir aizpildīts ar daivu. Acis ir novietotas sānos, neizspīlē, kad galva ir salikta nav redzamas (Syncalyptinae apakšdzimai). Ūsas ar 11 posmiem ar garu, pakāpeniski palielinātu vāli no 4 līdz 7 posmiem, vai 3-4 posmu izteikti savrupinātu vāli (Suncalyptinae apakšdzimtai).[2]

Pronotums daudz vai maz trapecveida, šaurināta no pamatnes līdz priekšējas malas. Uz augšu punktēts.[2]

Virsspārni ar gareniskām rievām vai punktiņu rindām (vai ar to rudimentiem) vai ar nesakartoteim punktiem, ar pieguļošiem matiņiem, zvīņām, dažām ģintīm pat ar retam stīvām vālveidīgām skujiņām. Virsspārnu epipleiras ir īsas, beidzās pie mugurejo kāju koksām. Spārni ir normāli attīstīti vai reducēti.[2]

Ķermeņa apakšēja virsma parasti ir punktēta vai sīkajos pauguriņos, ar pieguļošiem matiņiem. Visi kāju koksas ar trohantiniem. Priekšējo kāju koksas šķērseniskas, sadalīti ar starpkoksu izaugumu, to iedobumi aizmugurē ir nenoslēgti.[2]

Prototorakss ir V vai T formā. Mezotorakss ir ļoti īss. Starpkoksu pronotuma izaugums gandrīz balstās uz metatoraksu. Vidējo kāju koksas plaši atbīdītas. Mugurējo kāju koksas plašas un īsas, ar femurālu segslāni. Dažas vai visas tibijas plakanas, bieži ar rieviņām priekš ķēpu salikšanas uz iekšējas (virzītu pret ķermeni) virsmas vai uz ārējās (dorsālās) malas. Ķēpas no 5 vai 4 posmiem (Syncalyptinae apakšdzimtai). Ķēpu nagi parasti, ļoti izliegti.[2]

Uzvedība labot šo sadaļu

Apaļvaboles bīstamības brīdī pievelk galvu pie ķermeņa kājas, kas ir parasti daudz vai maz plakanīgas, ieliek speciālajās rievās, kas atrodas ķermeņa apakša sānos; ūsas novietojās uz pronotuma plašām epipleirām un aizsedzās ar priekšējām kājām. Kāju salikšanas laikā tarsi dažu ģints pārstāvjiem, piemēram no Byrrhus ģints un citiem, ievietojas stilbu rievās. Beigās vaboļu ķermeņa forma kļūst apaļīga.[2]

Ekoloģija labot šo sadaļu

Apaļvaboles iedzīvo skujkoku mežus vai vaļējo vidi. Skujkoku mežu sugas ir sastopami uz noteiktiem sūnagiem un vaskulāriem augiem. Sugas, kas dzīvo vaļējā vidē ir adaptējušies pie ruderālas vides, kur pārsvarā sastopamas sūnas (piemēram tādas sugas, ka Ceratodon purpureus, Polytrichium juniperinum, Polytrichium piliferum) un grīšļi, kas aug uz mitrās retas augsnes. Apaļavaboļu pieaugušie īpatņi un kāpuri barojas uz sūnām.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. John F. Lawrence, Adam Slipinski, Olaf Jäger & Andreas Pütz, 2013: The Australian Byrrhinae (Coleoptera: Byrrhidae) with descriptions of new genera and species. Zootaxa 3745 (3): 301–329
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Лер, П. А. Определитель насекомых Даьнего Востока СССР. Т. III. Жесткокрылые, или жуки. Ч. 1. - Л.: Наука, 1989. - 572 с.
  3. Christopher G. Majka & David Langor, 2011: The Byrrhidae (Coleoptera) of Atlantic Canada. J. Acad. Entomol. Soc. 7: 32-43

Ārējās saites labot šo sadaļu