Apūlija
Apūlija (itāļu: Puglia, izrunā: [ˈpuʎʎa]; latīņu: Apulia; sengrieķu: Ἰαπυγία, Iapyghia) ir reģions Itālijas dienvidaustrumos. 2015. gadā reģionā dzīvoja 4,1 miljons iedzīvotāju. Reģiona administratīvais centrs ir Bari.
| Apūlija | |||
| Puglia | |||
| — Itālijas reģions — | |||
|
|||
 Apūlijas atrašanās vieta Itālijā
|
|||
| Pārvaldes centrs | Bari | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Bari | ||
| Valsts |  Itālija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 19 540,9 km² | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| - Kopā | 3 889 843 | ||
| - Blīvums | 199,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| ISO 3166-2 | IT-75 | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Apūlija Vikikrātuvē
| |||
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Apūlija robežojas ar Molizes reģionu ziemeļrietumos, Kampānijas reģionu rietumos un Bazilikatas reģionu dienvidrietumos. Reģionu dienvidos apskalo Taranto līcis, dienvidaustrumos — Jonijas jūra, bet ziemeļos un austrumos — Adrijas jūra. Otranto šaurums to atdala no Grieķijas un Albānijas, kuras atrodas otrpus Adrijas jūrai uz austrumiem.
Apūlijas dienvidaustrumu daļu veido Salento pussala, kas ir zināms kā Itālijas «zābaka papēdis». Savukārt ziemeļrietumos ir Gargāno pussala, kas veido «zābaka piesi». Lielāko daļu no Apūlijas veido zemienes. Tikai neliela teritorija ir kalnaina. Tas raksturīgs provinces austrumiem, kur mazliet Apūlijas teritorijā iestiepjas Apenīni. Lielākās Apūlijas pilsētas ir Bari, Taranto, Fodža, Andrija, Barleta un Leče.
Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu
Administratīvi Apūlija tiek iedalīta sešās provinces līmeņa vienībās: viena metropole — Bari, un piecas provinces — Barleta-Andrija-Trani, Brindizi, Fodža, Leče un Taranto. Šajās provincēs ir 258 komūnas. Līdz 2009. gadam reģionu veidoja piecas provinces. Šajā gadā Barletas-Andrijas-Trani province tika izveidota no 10 Bari un Fodžas provinču kopienām.
Vēsture labot šo sadaļu
8. gadsimtā p.m.ē. senie grieķi Apūlijas krastos izveidoja savas kolonijas. 4. gadsimtā p.m.ē. reģions nonāca Senās Romas kontrolē. 216. gadā p.m.ē. kartāgiešu karavadonis Hanibāls Barka Apūlijas teritorijā Otrajā pūniešu karā izcīnīja nozīmīgu uzvaru kaujā pār romiešiem[1]. Pēc Romas impērijas sabrukuma Apūliju vairākkārtīgi iekaroja dažādas tautas, līdz 11. gadsimtā tās teritorijā hercogisti izveidoja normāņi. 13. gadsimtā Svētās Romas impērijas valdnieks Frederiks II Apūliju pievienoju Sicīlijas Karalistei. Līdz 1808. gadam Apūlija bija daļa no Neapoles Karalistes. Pēc tam Neapoles Karaliste apvienojās ar Sicīlijas Karalisti, izveidojot Abu Sicīliju Karalisti. Šī feodālā valdījuma sastāvā Apūlija bija līdz 1861. gadam, kad tika dibināta Itālijas Karaliste un reģions nonāca jaundibinātās valsts sastāvā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ V. Kuziščina redakc. "Senās Romas vēsture", Rīga, izd. "Zvaigzne", 1984.g. 90 lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apūlija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |