Antropometrija
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Antropometrija ir viena no antropoloģijas pētījumu pamatmetodēm, kura saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem, to izmanto medicīnā, īpaši jautājumos par cilvēka fizisko attīstību un konstitucionālajām īpatnībām.
Antropometriskajos pētījumos nosaka ķermeņa garumu, masu, krūšu apkārtmēru, muskulatūras attīstību un zemādas tauku slāni, mēra arī galvaskausu, locekļus, atsevišķus ķermeņa segmentus. Antropometrija ietver arī funkcionālus rādītājus – muskuļu spēku, plaušu tilpumu.
Antropometrijā izšķir galvenos un papildus antropometriskos rādītājus. Pie galvenajiem antropopmetriskajiem rādītājiem pieder ķermeņa masa, gareniskie izmēri, diametri, apkārtmēri. Pie papildu antropometriskajiem rādītājiem pieder ādas un tauku krokas biezums, plaušu dzīvības tilpums, muskuļu spēks.
Lai pareizi novērtētu antropometriskos datus, jāņem vērā sportista individuālais raksturojums un iegūtie skaitļi jāsalīdzina ar vispārpieņemtajām normām jeb standartiem [d]. objektīvu un informatīvu rezultātu iegūšanai antropometrijā, stingri jāievēro mērījumu metodika, jāizmanto kvalitatīvi un pārbaudīti mērinstrumenti, kā arī jāievēro zināmi priekšnoteikumi – telpai, kurā izdara pārbaudi, jābūt siltai (18–20 ºC) un labi apgaismotai, pārbaudāmajam ir jāizģērbjas, paliekot peldbiksēs (sievietēm – divdaļīgā peldkostīmā), mērījumu izdara, stāvot brīvi, nesasprindzinoties, ierastajā stājā. Antropometriju vēlams veikt no rīta, jo gara auguma sportistiem dienas laikā ķermeņa garums var samazināties par 2–4 cm.