Antarktikas pētījumu zinātniskā komiteja

Antarktikas pētījumu zinātniskā komiteja (angļu: Scientific Committee on Antarctic Research, SCAR) ir Starptautiskās Zinātņu padomes (ICSU) starpdisciplīnu organizācija. Nodibināta 1958. gada februārī, lai turpinātu Starptautiskajā ģeofizikas gadā aizsākto starptautisko Antarktikas izpētes zinātnisko aktivitāšu koordināciju.

SCAR logo

Dalībnieki labot šo sadaļu

 
  pilntiesīgās dalībvalsts,
  asociētās dalībvalsts.

Komitejas dalībnieki (biedri) ir attiecīgo valstu nacionālās zinātņu akadēmijas vai zinātniskās organizācijas, kas šajās valstīs veic vai plāno veikt pētījumus Antarktikā. Iekļauj sākotnējas 12 dalībvalstis un vēlāk tām pievienojošās organizācijas.

Komitejas dalībnieki iedalās trijās kategorijās:

  • pilntiesīgie dalībnieki (31) — valstis, kas aktīvi īsteno patstāvīgas izpētes programmas Antarktikā,
  • asociētie dalībnieki (6) — valstis, kam nav patstāvīgu izpētes programmu vai arī tādas tiek plānotas,
  • savienību biedri (9) — Antarktikas pētījumos ieinteresētas ICSU zinātniskās savienības un asociācijas.

Papildus komitejā ir arī goda biedri (9) — privātpersonas, kas daudzu gadu garumā devušas lielu ieguldījumu SCAR attīstībā un Antarktikas izpētē. Pilntiesīgās dalībvalstis deleģē uz SCAR divus delegātus, savienības un asociētās dalībvalstis — pa vienam.[1]

Pilntiesīgās dalībvalstis labot šo sadaļu

2012. gadā SCAR ir 31 pilntiesīga dalībvalsts (Full Members). Sākotnēji ICSU komitejā uzaicināja piedalīties tās 12 valstis, kas bija devušas vislielāko pienesumu Antarktikas izpētē SĢG laikā: Argentīna, ASV, Austrālija, Beļģija, Čīle, Dienvidāfrika, Francija, Japāna, Jaunzēlande, Lielbritānija, Norvēģija, PSRS, kā arī četras starptautiskās zinātniskās savienības.[2]

Valsts Nacionālā komiteja
Amerikas Savienotās Valstis Nacionālās Pētniecības padomes Polāro pētījumu valde
Apvienotā Karaliste Apvienotās Karalistes Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Argentīna Argentīnas Antarktikas institūts
Austrālija Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Beļģija Beļģijas Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Brazīlija Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Bulgārija Bulgārijas Antarktikas institūts
Čīle Čīles Antarktikas institūts
Dienvidāfrika Dienvidfrikas Nacionālā SCAR komiteja
Ekvadora Ekvadoras Antarktikas institūts
Francija Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Indija Indijas Zinātņu akadēmijas Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Itālija Antarktikas Nacionālā zinātniskā komisija
Japāna Nacionālā Antarktikas komiteja
Jaunzēlande Antarktikas zinātņu nacionālā komiteja
Kanāda Kanādas komiteja Antarktikas izpētei
Valsts Nacionālā komiteja
Korejas Republika Korejas Polārās izpētes institūts
Krievija Krievijas Antarktikas izpētes komiteja
Ķīna Nacionālā Antarktikas izpētes komiteja
Malaizija Malaizijas Antarktikas izpētes centrs
Nīderlande Nīderlandes SCAR komiteja
Norvēģija Norvēģijas polārās izpētes nacionālā komiteja
Peru Peru Antarktikas institūts
Polija Polijas Zinātņu akadēmija
Somija Arktikas un Antarktikas izpētes nacionālā komiteja
Spānija Madrides Autonomās universitātes Nacionālā SCAR komiteja
Šveice Šveices Polāro un augstkalnu pētījumu komiteja
Ukraina Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija
Urugvaja Urugvajas Antarktikas institūts
Vācija Vācijas SCAR/IASC nacionālā komiteja
Zviedrija Zviedrijas Pētniecības padome

Asociētās dalībvalstis labot šo sadaļu

2012. gadā SCAR ir pārstāvētas 6 asociētās dalībvalstis (Associate Members). No 1992. līdz 2001. gadam asociētās dalībvalsts statuss bija arī Igaunijai.[3]

Valsts Pārstāvošā institūcija
Dānija Karaliskā Dānijas Zinātņu akadēmija
Monako Monako Zinātņu centra Nacionālā monegasku komiteja
Pakistāna Nacionālais Okeanogrāfijas institūts
Portugāle Algarves universitātes Jūras zinātņu centrs
Rumānija Rumānijas Polāro pētījumu institūts
Venecuēla IVIC Okeanoloģijas un Antarktikas studiju centrs

Savienību biedri labot šo sadaļu

Savienību biedri (Union Members) ir deviņas starptautiskās zinātņu savienības:

  • Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU),
  • Starptautiskā Ģeogrāfijas savienība (IGU),
  • Starptautiskā Kvartāro pētījumu savienība (INQUA),
  • Starptautiskā Bioloģijas zinātņu savienība (IUBS),
  • Starptautiskā Ģeodēzijas un ģeofizikas savienība (IUGG),
  • Starptautiskā Ģeoloģijas zinātņu savienība (IUGS),
  • Starptautiskā Teorētiskās un pielietojamās fizikas savienība (IUPAC),
  • Starptautiskā Fizioloģijas zinātņu savienība (IUPS),
  • Starptautiskā Radio zinātnes savienība (URSI).

Projekti un produkti labot šo sadaļu

SCAR paspārnē darbojas vairāki projekti, kas apkopo un sistematizē dalībvalstu datus par Antarktiku dažādās zinību nozarēs.[4]

  • Antarktikas digitālā datubāze (Antarctic Digital Database, ADD) — apkopo pieejamos topogrāfiskos datus par Antarktiku, dati publiski pieejami karšu pārlūka veidā,
  • Antarktikas digitālais magnētisko anomāliju projekts (Antarctic Digital Magnetic Anomaly Project, ADMAP) — apkopo dalībvalstu datus par reģiona magnētiskajām anomālijām. Informācija pieejama Argentīnas Antarktikas institūta informācijas sistēmā,
  • Antarktikas karšu katalogs (Antarctic Map Catalogue) — dalībvalstu izgatavoto reģiona karšu krātuve. Informācija pieejam Austrālijas Antarktikas datu centra informācijas sistēmā,
  • Antarktikas apvienotais gazetīrs (Composite Gazetteer of Antarctica, CGA) — kopējā Antarktikas ģeogrāfisko nosaukumu datubāze. Pieejama karšu pārlūka un nosaukumu meklētāja veidā Austrālijas Antarktikas datu centra informācijas sistēmā sadarbībā ar Itālijas Nacionālo Antarktikas izpētes programmu (PNRA),
  • Starptautiskā Dienvidu okeāna batimetriskā karte (International Bathymetric Chart of the Southern Ocean, IBCSO Arhivēts 2012. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «SCAR Members and Officers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 10. septembrī.
  2. History of SCAR
  3. «A Brief Account of the Evolution of SCAR, 1958-2006 by Peter D.Clarkson». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. februārī. Skatīts: 2012. gada 12. septembrī.
  4. «SCAR products». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. februārī. Skatīts: 2012. gada 15. septembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu