Ansis Kalniņš bija latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks.

Ansis Kalniņš
Ansis Kalniņš
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gadā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kandavas pagasts, Talsu apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1950. gada 4. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Šudajaga, Komi APSR, KPFSR, PSRS

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Piedzimis 1883. gadā Kandavas pagastā. No 1890. līdz 1895. gadam pabeidza Tukuma pilsētas skolas 5 klases. No 1902. līdz 1905. gadam mācījās lauksaimniecības skolā Smoļenskas guberņā,[1] kļuva par veterinārfeldšeri. 1904. gadā iestājies LSDSP, ievēlēts LSD Centrālkomitejā. 1905. gadā pildījis kara dienestu.

Kopš 1906. gada aģitēja strādniekus, izmantoja pseidonīmu Jūliuss Rederss, tika arestēts un ieslodzīts Rīgas cietumā. 1911. gadā Sanktpēterburgas Tiesu palāta A. Kalniņu notiesāja, viņš izsūtīts nometinājumā Irkutskas guberņas Verhoļenskas apriņķa Ilgas pagastā. 1912. gadā aizbēdzis no nometinājuma, 1913. gadā no Japānas ieradies Brisbenā, Austrālijā. Dzīvoja ar vārdu John Cook, strādāja par cukurniedru cirtēju, pēc tam pārvācies uz Sidneju. Bija Austrālijas Sociālistiskās partijas loceklis, Krievu emigrantu savienības loceklis, avīzes «Известия Союза русских эмигрантов» redakcijas padomes loceklis. Kopā ar Fjodoru Sergejevu darbojās avīzes dibināšanā.

1917. gada maijā, pēc Februāra revolūcijas, atgriezās Krievijā, ierazdamies Vladivostokā. Iestājies KSDSP. No 1917. gada jūnija darbojās Sučanas raktuvēs, kuru strādnieki pirmie Tālajos Austrumos savās raktuvēs ieviesuši strādnieku kontroli. No šejienes A. Kalniņš deleģēts uz Tālo Austrumu novada padomju kongresu Habarovskā, kur viņš ievēlēts par Tālo Austrumu Tautas komisāru padomes locekli — darba, rūpniecības un transporta Tautas komisāru. Tālo Austrumu TKP ievēlēts 3 reizes. 1918. gadā Čehoslovāku korpusa dumpja laikā un interventiem ieņemot Vladivostoku, A. Kalniņš piedalījās kaujās Usurijskas frontē. Vēlāk evakuējies uz Zeju partizānu vienību veidošanai, pēc tam nokļuvis līdz Tomskai, kur balto aizmugurē veicis aģitācijas darbu. 1919. gadā pārgājis fronti, nokļūdams sarkano pusē, iestājies Sarkanās armijas 5. armijā, piedalījās kaujās. Pēc Kolčaka spēku sagrāves strādāja Maskavā Profinternā, Sojuzasbestā, PSRS Naftas sindikātā un citur.

1937. gada 1. augustā arestēts. Tobrīd strādāja par pārzini kūdras izmēģinājumu stacijā Kaļiņinas apgabala Zavidovskas rajonā. Apsūdzēts dalībā trockistiskā teroristiskā organizācijā un kaitniecībā. 1938. gada 5. martā PSRS Iekšlietu TK Īpašā apspriede piesprieda A. Kalniņam 8 gadus labošanas darbu nometņu. Sodu izcieta Uhtas—Ižmas LDN (Uhtižemlags).[2]

Nomiris 1950. gadā.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Курляндская губерния». Всероссийское генеалогическое древо.
  2. «Калнин Анс Эрнестович (1883)». Открытый список.
  3. «Анс Калнин». timenote.info.