Andu vilks
Andu vilks (Dasycyon hagenbecki) jeb Hagenbeka vilks ir nenoskaidrotas izcelsmes un piederības suņu dzimtas plēsējs. To sauc arī par mistisko vilku no Andiem.
| Andu vilks † Dasycyon hagenbecki | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Andu vilki (Dasycyon) |
| Suga | Andu vilks (Dasycyon hagenbecki) |
Mīta vēsture labot šo sadaļu
Lorenca Hagenbeka pirkums labot šo sadaļu
Lorencs Hagenbeks 1927. gadā iegādājās vilka ādu no Buenosairesas ādu tirgotāja, kas skaidroja, ka dzīvnieks ir nomedīts Andu kalnos. Hagenbeks ādu aizsūtīja uz Vāciju, kur tā apceļoja vairākus muzejus līdz atrada mājvietu Minhenē. Zinātnieks Ingo Krumbīgels 1940. gadā veica ādas pētījumus, konstatējot, ka āda ir piederējusi līdz šim nezināmam suņu dzimtas dzīvniekam un ka dzīvnieks pārstāv jaunu ģinti suņu dzimtā. Hagenbeks zinātniekam apgalvoja, ka tirgotājam bijušas vēl trīs tādas pašas ādas[1].
Krumbīgela pētījumi labot šo sadaļu
1947. gadā Krumbīgels savienoja ādu ar nezināmo suņu dzimtas galvaskausu, ko pats bija atklājis pirms 10 gadiem Dienvidamerikā. Galvaskauss bija 31 centimetru garš, un tas izslēdza iespēju, ka galvaskauss būtu varējis piederēt krēpjvilkam. Krēpjvilku galvaskausi nepārsniedz 24 cm. Krumbīgels publicēja savus pētījumus un deva dzīvniekam zinātnisko nosaukumu Dasycyon hagenbecki.
Secinājumi labot šo sadaļu
1960. gadā zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka ādas spalvas ir piederējušas mājas sunim, nevis savvaļas dzīvniekam. Zinātnieki 2000. gadā vēlreiz nolēma veikt ādas pētījumus, un veica DNS analīzi mistiskajai ādai, kas joprojām glabājas Minhenes zooloģiskajā muzejā. Analīzes neatrisināja noslēpumu, jo āda bija piesātināta ar cilvēka, suņa, vilka un cūkas DNS, kā arī āda ir bijusi kādreiz ķīmiski apstrādāta. Krumbīgela atrastais galvaskauss Otrā pasaules kara laikā tika pazaudēts, un tā patiesā piederība vairs nav pārbaudāma.