Andraniks Ozanjans

Andraniks Ozanjans; Անդրանիկ Թորոսի Օզանյան
Personīgā informācija
Dzimis	1865. gada 25. februārī ;
Miris	1927. gada 31. augustā (62 gadi); Kalifornija; ( ASV)
Tautība	armēnis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Ģenerālmajors
Dienesta laiks	1888 – 1927
Valsts	Armēnija
Kaujas darbība	Sasunas sacelšanās (1894), Pirmais Balkānu karš, Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi	Vladimira ordenis (ar šķēpiem; IV šķiras), Staņislava ordenis (II šķiras (ar šķēpiem)),; Svētā Jura krusts (III un IV šķiras), Goda Leģiona ordenis

Andraniks Ozanjans (1865. gada 25. februāris — 1927. gada 31. augusts) bija armēņu militārais komandieris un valstsvīrs.^[3]

Biogrāfija labot šo sadaļu

1880. gadu beigās viņš aktīvi iesaistījās bruņotā cīņā pret osmaņu valdību un kurdu neregulārajiem formējumiem. Andraniks iestājās Armēnijas Revolucionāru federācijas partijā "Dašnak" un kopā ar citiem fidajiem centās aizstāvēt armēņu zemniekus, kas dzīvoja viņu senču dzimtenē — apgabalā, kas pazīstams kā Rietumu (vai Turcijas) Armēnija. Pēc neveiksmīgās 1904. gada Sasunas sacelšanās pameta Osmaņu impēriju. 1907. gadā Ozanjans atstāja dašnaku partiju. Andraniks Ozanjans kopā ar Gareginu Nždehu vadīja dažus simtus armēņu brīvprātīgo Bulgārijas armijā pret osmaņiem Pirmā Balkānu kara laikā.

Kopš Pirmā pasaules kara sākuma posma Ozanjans komandēja pirmo armēņu brīvprātīgo bataljonu Krievijas armijā pret Osmaņu impēriju.

Andraniks Ozanjans 1919. gadā pameta Armēniju nesaskaņu dēļ ar Armēnijas valdību un pēdējos dzīves gadus pavadīja Eiropā un ASV, meklējot tur palīdzību armēņu bēgļiem. Viņš apmetās Fresno, Kalifornijā, 1922. gadā un nomira piecus gadus vēlāk, 1927. gadā. Armēnijā Ozanjanu uzskata par nacionālo varoni. Andranika vārdā nosauktas ielas un laukumi, un par viņu uzrakstītas dziesmas, dzejoļi un romāni, tā padarot viņu par leģendāru tēlu armēņu kultūrā.^[3]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Гарибджанян Г. Б., Национальный герой Андраник, Ер., изд-во «Гителик», 1990, стр. 11
↑ Andranik of Armenia, by Aram Bakshian // History Today, Volume 43 Issue 4, April 1993, p. 50
↑ ^3,0 ^3,1 Ghaziyan, Alvard (1984) (hy). Զորավար Անդրանիկը որպես վիպա-հերոսական կերպար [General Andranik as a heroic character]. Yerevan: Institute of Archeology and Ethnography, Armenian National Academy of Sciences. 25–26. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andraniks Ozanjans.
Andraniks Ozanjans (angliski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Гарибджанян Г. Б., Национальный герой Андраник, Ер., изд-во «Гителик», 1990, стр. 11

[2] Andranik of Armenia, by Aram Bakshian // History Today, Volume 43 Issue 4, April 1993, p. 50

[Ghaziyan-3] 3,0 ^3,1 Ghaziyan, Alvard (1984) (hy). Զորավար Անդրանիկը որպես վիպա-հերոսական կերպար [General Andranik as a heroic character]. Yerevan: Institute of Archeology and Ethnography, Armenian National Academy of Sciences. 25–26. lpp.

[3]

[1]

[2]