ASV latvieši

Amerikas latvieši
Visi iedzīvotāji
	~93 tūkstoši
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	ASV
Valodas
	ASV angļu; latviešu
Reliģijas
	luterticība, katoļticība

Amerikas latvieši (angļu: Latvian Americans, burtiski amerikāņi no Latvijas) ir ASV pilsoņi, kuru izcelsme ir saistīta ar Latvijas teritoriju. Pēc Tautas skaitīšanas datiem 2000. gadā ASV dzīvoja 87 564 Amerikas latvieši.^{[nepieciešama atsauce]}

Vēsture labot šo sadaļu

Par pirmajiem Amerikas latviešiem saglabājušās vienīgi netiešas norādes. Tā Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā holandiešu kolonijas Ņūamsterdamas (Nieuw-Amsterdam) latīņu skolu 1659.—1661. gadā vadīja Aleksandrs Kārlis Kuriuss (Alexander Carolus Curius vai Curtius), kas minēts kā "profesors no Lietuvas".^[1] Pirmie zināmie latvieši Ziemeļamerikas Savienotajās valstīs ieradās 19. gadsimtā sākumā, ieskaitot brāļu draudzes locekļus jeb hernhūtiešus, kurzemnieks Georgs Heinrihs Loskīls (1740—1814) bija pirmais hernhūtiešu draudzes bīskaps ASV. 1850. gadu vidū Ņujorkas ostā sāka ierasties latviešu būvētie buru kuģi zem Krievijas Impērijas karoga. Pirmā Amerikas latviešu biedrība nodibināta Bostonā ap 1889. gadu, turpat arī latviešu luterāņu draudze 1890. gadā. Šajā laikā dibināta arī Filadelfijas latviešu biedrība un draudze. Otrs ieceļošanas vilnis uzplūda pēc 1905. gada revolūcijas. No Liepājas ostas 1906. — 1924. gadā notika regulāra pasažieru kuģu satiksme ar Ņujorku ASV un Helifeksu Kanādā (Russian American Line, vēlāk Baltic America Line). Iepretī lielajam poļu, lietuviešu un ebreju skaitam, emigrantu vidū bija samērā maz latviešu, tomēr tiek lēsts, ka katru gadu vairāki tūkstoši latviešu ieceļoja ASV. Viņu vidū bija arī nākamais politiķis Kārlis Ulmanis, kas ieguva izglītību Nebraskas Universitātē un vēlāk strādāja Teksasā, atgriežoties Latvijā 1913. gadā. Lielākā daļa pirmā emigrācijas viļņa latviešu nomainīja savus vārdus un pilnīgi asimilējās amerikāņu sabiedrībā. 1920. gados ASV dzīvoja ap 40 000 latviešu. Viņu sabiedriskais stāvoklis nebija sevišķi augsts, jo vairums bija būvstrādnieki, krāsotāji, elektrotehniķi, amatnieki un jūrnieki. Lielākie ASV latviešu centri tolaik bija Ņujorka, Filadelfija, Čikāga, Klīvlenda un Sanfrancisko. Bija samērā daudz latviešu draudžu un biedrību, piemēram, Ņujorkā bija jaunatnes klubs, bibliotēkas un kora biedrība, bet Bostonā darbojās Tautiskā savienība. Iznāca laikraksti "Amerikas latviešu ziņas", "Bostonas draudzes mēnešraksts" un komunistiskais "Strādnieku rīts". Latviešu komunisti grupējās ap Izglītības biedrību un Bostonas Open Forum.^[2] Vairāki latviešu komunisti, piemēram, Nikolajs Dozenbergs, iesaistījās globālo PSRS spiegu tīklu veidošanā.

Pēc Otrā pasaules kara ASV no Vācijas bēgļu nometnēm 1950. gadu sākumā ieceļoja daudz vairāk latviešu, kas ilgstoši spēja uzturēt savu kultūrvēsturisko identitāti. 1951. gadā tika nodibināta Amerikas Latviešu Apvienība (ALA). Tika kopta latviešu kultūra, izdotas latviešu grāmatas (Ņujorkā 50.—60. gados pastāvēja latviešu literātu un mākslinieku neformālais grupējums "Elles ķēķis"), uzvestas teātra izrādes un sarīkoti plaša vēriena dziesmu svētki. Amerikas latvieši daudz darīja, lai veicinātu ASV valdības atbalstu Latvijas centieniem veidoties par demokrātisku, tiesisku un drošu valsti.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā sākās jauns latviešu ieceļošanas vilnis ASV, no kuriem lielākā daļa sākotnēji brauca turpināt studijas vai papildināties profesijā, bet vēlāk nolēma apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Precīzs šo jauno ieceļotāju skaits nav zināms.

Lielākās latviešu kopienas labot šo sadaļu

Latviešu valodas proporcionālā izplatība ASV pavalstīs, 2000. gada ASV tautas skaitīšanas dati.

Latvieši dzīvo izkliedēti visās ASV pavalstīs, bet kopienas ar lielāko Amerikas latviešu skaitu ir:

Kalifornijas štatā — 11 000 latviešu;
Ņujorkas štatā — 9937 latviešu;
Ilinoisas štatā — 5772 latviešu;
Floridas štatā — 5384 latviešu;
Mičiganas štatā — 4730 latviešu.

Pazīstamākie Latvijas izcelsmes amerikāņi labot šo sadaļu

Juris Hartmanis

Natālija Gulbis

Mārtiņš Krūmiņš

Aldis Bērziņš — volejbolists, olimpisko spēļu medaļas laureāts
Gunārs Birkerts (Gunnar Birkerts, 1925—2017) — arhitekts, projektējis "Corning Museum of Glass" (Korninga), "Marquette Plaza" (Mineapole), "Kemper Museum of Contemporary Art" (Kanzasa), ASV vēstniecības ēku (Karakasa), "Gaismas pili" (Rīga)
Vija Celmiņa (Vija Celmins, 1938) — gleznotāja, 2009. gadā ieguva ASV mākslinieku balvu tēlotājmākslā (Fellow Award in the Visual Arts from United States Artists)
Jakobs Deiviss (Jacob Davis, īstajā vārdā Jēkabs Jufess, 1831—1908) — drēbnieks, kopā ar Levi Štrausu radīja populāro džinsu apģērbu
Badijs Ebsens (Buddy Ebsen, 1908—2003) — aktieris un dejotājs, tēloja Džedu Klempetu (Jed Clampett) televīzijas seriālā The Beverly Hillbillies^[3];
Andrievs Ezergailis (1930) — vēsturnieks, Itakas koledžas profesors, holokausta pētnieks
Natālija Gulbis — golfa spēlētāja
Pols Grasmanis — amerikāņu futbola spēlētājs
Moriss Halle (Morris Halle, 1923) — valodnieks, lingvistikas profesors Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT).
Filips Halsmans (Philippe Halsman) — fotogrāfs;
Juris Hartmanis (1928) — datorzinātnieks Tjūringa balvas ieguvējs (1993);
Augusts Krastiņš (1859—1942), viens no ASV autobūves pionieriem;
Mārtiņš Krūmiņš — gleznotājs impresionists;
DJ Lethal — reproka grupas Limp Bizkit dīdžejs;
Edvards Liedskalniņš (Ed Leedskalnin, 1887—1951) — amatieris tēlnieks, uzcēlis "Coral Castle" Floridas štatā
Juris Luziņš (1947) — 1971. gada ASV čempions 800 m skrējienā
Leo Mihelsons (Leo Michelson, 1887—1978) — mākslinieks, radījis vairāk kā 1000 darbu, vēlākie no kuriem izstādīti "Michelson Museum of Art" Teksasas štatā
Nils Muižnieks (1964) — politologs, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Amnesty International Eiropas Reģiona direktors
Visvaldis Georgs Nagobads — sporta ārsts, uzņemts ASV hokeja slavas zālē^[4]
Agate Nesaule — rakstniece, pazīstama kā grāmatas "Sieviete dzintarā" (A Woman in Amber: Healing the Trauma of War and Exile) autore
Freds Noriss (Fred Norris, dzimšanas vārds Alfrēds Leo Nuķis) — radio diktors, Hovarda Sterna šova personāžs^[5]
Lūcija Pēka (Lucia Peka, 1912—1991) — gleznotāja ("Flowers", "Riga", "The Well")^[6];
Brita Pētersone (Brita Petersons, 1979) — modele, 2005. gadā piedalījās šova America's Next Top Model 4 ciklā;
Indra Pētersone (Indra Petersons, 1980), TV meteoroloģe;
Gundaris Pone (1932—1994) — komponists un diriģents
Bills Rebane (William "Ito" Rebane, 1937) — zinātniskās fantastikas un šausmu filmu režisors un producents;
Lolita Ritmane (1962) — komponiste, strādājot filmu studijā Warner Bros. Studios komponēja mūziku filmas "Superman and Batman Beyond" sērijām, radījusi vairākus skaņdarbus, ieskaitot simfonisko poēmu "Farewell To Riga" (1982);
Laila Robiņa (Laila Robins, 1959) — aktrise, filmējusies TV seriālā "Soprano ģimene";
Marks Rotko (Mark Rothko) — gleznotājs;
Rūta Skrastiņa (Rutanya Alda, 1942) — aktrise, spēlējusi filmās "Mommy Dearest", "Deer Hunter"
Raimonds Staprāns (1926) — gleznotājs un lugu autors ("Salšana", 1979; "Četras dienas jūnijā", 1989)
Estere Sāns-Takeuči (Esther Sans Takeuchi) — Bufalo Universitātes profesore, Nacionālās tehnoloģiju un inovāciju medaļas ieguvēja par baterijas izstrādi implantējamiem sirds defibrilatoriem (2009)^[7]
Juris Upatnieks (1936) — fiziķis, trīsdimensiju hologrāfijas atklājējs (1962)
Maksis Veinreihs (Max Weinreich, 1893—1969) — valodnieks
Eds Viesturs (Ed Viesturs, 1959) — viens no labākajiem pasaules alpīnistiem, uzkāpis visās virsotnēs, kas augstākas par 8000 m
Leons Zvirbulis (Leon Albert Swirbul, 1898—1960), aviobūves kompānijas vadītājs